Iesākums, kas nav laika nosacījums
17.01.2014 Autors: Dītrihs Bonhēfers e-refleksijas
Nepastāv arī jautājums par to, kāpēc bija radīšana, kāds ir Dieva pasaules plāns, kādēļ nepieciešama radīšana – nupat šos jautājumus uz visiem laikiem atbildēja un kā bezdievīgus jautājumus atmaskoja teikums: iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.
Nevis: iesākumā Dievam bija šāda vai tāda doma par pasaules mērķi, pārdomas, kuras nu mēs varētu sameklēt, bet iesākumā Dievs radīja, un aiz šī radošā Dieva nevar aizsniegties neviens jautājums, jo nav iespējams atgriezties aiz šī iesākuma.
No tā secināms, ka iesākums nav laika nosacījums. Aiz laika iesākuma vienmēr var atgriezties. Bet tas ir unikālais, kas iezīmē iesākumu. Tas ir vienreizējs ne vien skaitliskā nozīmē, bet arī kvalitatīvajā nozīmē, proti, tas ir unikāls kā neatkārtojamais, kā pavisam brīvais.
Iesākumā, tas ir no brīvības, tas ir no nekā, Dievs radīja debesis un zemi. Tas ir mierinājums, ar kuru Bībele uzrunā mūs, kas esam vidū, kas baidāmies no beziesākuma sākuma viltus Nekā un no bezgalīgām beigām. Tas ir Evaņģēlijs, tas ir Kristus, pats Augšāmcēlušais, par ko te tiek pavēstīts. Tas, ka Dievs ir iesākumā un tas, ka Viņš būs beigās, tas, ka Viņš ir brīvs pār pasauli un tas ka Viņš mums ļauj to zināt, tā ir žēlsirdība, žēlastība, piedošana un mierinājums.
Līdzīgās e-publikācijas