Jauna gaisma un labprātība

Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu! [Ps.51:12]

Daudz ko ir iespējams iztīrīt. Netīras drēbes un miesu var mazgāt. Bet kas spēj mazgāt un šķīstīt cilvēka sirdi? To nespēj neviens, jo cilvēka sirdī mīt tik daudz ļauna, ka Jēzus saka: visas ļaunās domas nāk no sirds [Mt.15:18 u. trpm.].

Cilvēka sirdi spēj šķīstīt vienīgi Dievs. Bet, lai tā notiktu, ir jāpiedzimst no jauna. Lai šķīstītu cilvēka sirdi, Dievam tā jārada no jauna. Vārds “radīt” šajā kontekstā nozīmē to pašu, ko 1. Mozus grāmatas 1. nodaļā rakstītais, ka Dievs radīja debesis un zemi. Tikai Dievs spēj radīt šķīstu sirdi, neviens cits.

Bībele māca, ka Dievs ir šķīstījis sirdis ar ticību [Ap.d.15:9]. Ticība saņem Kungu Jēzu un visu Viņa žēlastību, kas šķīsta mūsu sirdsapziņu tā, ka ticam un zinām – Jēzus nopelna dēļ Dievs piedod visus mūsu grēkus.

Jēzus taisnība ir mūsu taisnība. Dieva priekšā mēs esam šķīsti un taisni, jo ticībā esam ietērpti Jēzus pilnīgajā taisnībā. No tīras žēlastības Jēzus nopelna dēļ mēs esam kļuvuši par Dieva bērniem un Viņš ir sūtījis Sava Dēla Garu mūsu sirdīs [Gal.4:6].

Kad cilvēka sirdī iemājo Svētais Gars, tur dzimst jauna gaisma un labprātība.

Kāds vīrs ir teicis: agrāk cilvēks lēca taisni grēkā, tagad tas lec laukā no tā. Agrāk cilvēks apraudāja savu grēku sekas, bet tagad viņš apraud pašus grēkus un savu nespēju mīlēt Dievu no visas sirds.

Tā Bībele māca par šķīstu sirdi. Tāda sirds mīl Jēzu, kas par mums miris un kurā mājo Dieva Gars. Sevī tā nesaskata neko dižu un labu, bet vienīgi Tai Kungā.
Protams, šāda sirds vēl nav pilnīgi brīva no grēka un tāda kļūs tikai tad, kad redzēsim Jēzu vaigu vaigā un būsim Viņam līdzīgi [1.Jņ.3:2]. Tomēr jau tagad šī sirds bīstas grēka, mīl Jēzu un ik dienu tiek atjaunota.

Kungs, mēs Tevi lūdzam: “Atjauno manī pastāvīgu garu.”

Dzīve Jēzus tuvumā ir kristīgas dzīves dziļākais noslēpums.