Dievs ir klātesošs kristīgā dievkalpojumā

Noklausies šo e-publikāciju

Mums jāraugās uz saviem dievkalpojumiem. Bez Svētajiem Rakstiem nevar būt kristīga dievkalpojuma. Tas neattiecas vienīgi uz to, ka tajā notiek Rakstu lasījumi un ka sprediķī tie tiek skaidroti.

Arī mūsu dziesmu un lūgšanu saturs nāk no Svētajiem Rakstiem.

Un, kad dievkalpojumā notiek Rakstu lasījumi, lektors pēc Vecās Derības un vēstuļu lasījumiem saka: “Tā Kunga vārds ,” — un draudze atbild: “Pateicība Dievam.” Ar to top skaidrs — šeit pats Dievs ir klātesošs un runā uz mums.

Un, kad tiek pieteikts Evaņģēlija lasījums, draudze runā vārdus: “Gods Tev, Kungs!” Un pēc lasījuma draudze atbild: “Slava Tev, Kristu!” Ar to mēs apliecinām: tie nav aizgājušo laiku teksti, bet gan Dievs ir šeit, pie mums, Savos vārdos klātesošs.

Svētie Raksti kā Trīsvienīgā Dieva vārds tātad pamato faktu, ka Dievs ir pie mums, ka Viņš runā uz mums. Un vēl vairāk: ka Viņš Sevi Kristībā un Vakarēdienā miesīgi savieno ar mums. Šī Dieva klātesme ir baznīcas un kristīgās dzīves brīnums.

Mēs, cilvēki, viegli varam būt akli un savā dzīvē Dieva brīnumus nepamanīt vai pat noniecināt tos un izzobot.

Padomāsim reiz, kā tas ir ar dienišķo maizi, ko mēs taču saņemam no Dieva. Kā ir ar mūsu veselību, mūsu ģimeni, mūsu darbu? Vērīgāki mēs gan kļūstam tad, ja ciešam trūkumu vai kad ar mums notiek kaut kas slikts. Bet vai mēs patiešām arī regulāri pateicamies par to, ar ko Dievs mūs tik bagātīgi ik dienas apdāvina?

“Mazajā katehismā” Luters, skaidrojot Tēvreizes ceturto lūgumu “Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien”, — tieši norāda uz to, kad viņš raksta:

“Dievs dod gan dienišķo maizi, bez mūsu lūgšanas, arī visiem Ļauniem cilvēkiem; bet mēs lūdzam šinī lūgšanā, lai Viņš mums to māca atzīt un ar pateicību saņemt mūsu dienišķo maizi.”