Viss, kas dzīvei vajadzīgs

“Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien.” [Mt.6:11]

Te mēs domājam par saviem eksistences līdzekļiem, kas nepieciešami mūsu ķermenim un laicīgajai dzīvei. Šie lūgšanas vārdi ir īsi un vienkārši, bet tie sevī ietver daudz. Kad tu saki “dienišķā maize” un to lūdz, tad tu lūdz visu, kas vajadzīgs, lai saņemtu un baudītu dienišķo maizi, turklāt lūdz novērst visu, kas to neļauj saņemt. Tāpēc nedomā tikai krāsni un miltu maisu, bet domā par plašajiem laukiem un visu zemi, kas nes un dod mums dienišķo maizi un visu uzturu, jo, ja Dievs nebūtu licis visam augt, nebūtu svētījis un uzturējis laukus, tad mums nekad nebūtu maizes, ko cept krāsnī un likt uz galda.

Īsi sakot, šī lūgšana ietver visu, kas pieder šai dzīvei pasaulē, jo tikai tās dēļ mums ir vajadzīga dienišķā maize. Dzīvei vajadzīgs ne tikai tas, ka mūsu ķermenis saņem pārtiku, apģērbu un citu nepieciešamo, bet arī tas, ka mēs varam labi sadzīvot ar cilvēkiem, ar kuriem dzīvē esam kopā un sastopamies ikdienas darījumos, sadzīvē un dažādās citās attiecībās, citiem vārdiem sakot, viss, kas attiecas uz mājas, kaimiņu un sabiedrības jeb valsts dzīvi un valdību.

Redzi, tā Dievs grib mums parādīt, cik ļoti Viņš rūpējas par mūsu vajadzībām un uzticīgi gādā par mūsu uzturu. Kaut gan Viņš to bagātīgi dod un sagādā arī bezdievjiem un neliešiem, tomēr Viņš grib, lai mēs to lūdzam un tā atzīstam, ka saņemam to no Viņa rokas un jūtam Viņa tēvišķo laipnību pret mums.