Bauslības derība

Noklausies šo e-publikāciju

Vispārīgi runājot, derība ir divu vai vairāku personu vienošanās par abpusējiem pienākumiem, pēc kuras viena puse apņemas pildīt savas saistības, kamēr otra puse tās nav pārkāpusi. Tomēr pilnībā tas nekad nevar būt attiecināms uz cilvēka un Dieva attiecībām, jo cilvēkam kā Dieva radībai vienmēr bez nosacījumiem ir jāpaklausa Viņa pavēlēm.

Tāpēc Dievs Savā brīnumainajā žēlastībā tik daudz un dažādos veidos ir bijis pretimnākošs cilvēkiem un ar žēlastības solījumiem ir vēlējies mudināt cilvēkus uz paklausību. Tā atšķirīgos laikos un atšķirīgos veidos Dievs uz zināmiem noteikumiem ir slēdzis visdažādākās vienošanās.

Hozejas grāmatā (6:7) ir skaidri redzams, ka Dievs bija slēdzis derību ar Ādamu, vēl esot pilnības stāvoklī. Šīs derības saturs no Dieva puses bija mūžīga draudzība, ja, dzīvība un svētlaime, kamēr vien Ādams no savas puses lietos savus no Dieva saņemtos spēkus, lai saskaņā ar baušļiem paliktu Dieva radības pilnībā. Turpretī, krītot grēkā, viņam būtu jāmirst, t. i., viņam draudēja miesīga, garīga un mūžīga nāve (1.Moz.2:17).

Ādams bija slēdzis šo derību ne tikai par sevi, bet arī par visiem saviem pēcnācējiem, — tas top skaidrs no tā, ka sods par derības laušanu neskāra tikai viņu, bet visus cilvēkus, kas līdz ar viņa grēkākrišanu nonāca samaitātībā un postā (Rom.5:12-19). Šī derība bija Bauslības derība, jo Dieva derība tika slēgta ar noteikumu, ka Ādams pilda baušļus.

Ādamam laužot derību ar Dievu, visa cilvēce ne tikai bija pakļauta Mūžīgam sodam, bet arī kļuva pilnīgi nespējīga no tā atbrīvoties un izpildīt Dieva baušļus. Dieva baušļi ir svēti un nemainīgi, kāds ir arī pats Dievs, turpretī ikviens Ādama pēcnācējs jau kopš savas dzimšanas ir grēcīgs, aptraipīts un netīrs. Un tā cilvēks atrodas grēcīgā postā un nolemtībā.