Ikviens ir aicināts!

Dievs aicina ikvienu piedalīties savā lielajā mielastā, dodot mūžīgo barību. Ēdiena pietiks visiem. Tomēr Jēzus brīdina, ka daži mirs mūžīgā izsalkumā, tālu no mielasta galda! Un tā būs viņu pašu vaina!

Lasiet Jēzus līdzību, kas apraksta šo traģēdiju Mt.22:2-14:

Debesu valstība ir līdzīga ķēniņam, kas rīkoja savam dēlam kāzas. Viņš sūtīja savus kalpus paziņot aicinātajiem par kāzām, bet tie negribēja nākt. Viņš sūtīja vēl citus kalpus, likdams teikt aicinātajiem: redzi, mans mielasts ir sagatavots, mani vērši un nobaroti teļi jau ir nokauti, un viss ir gatavs, nāciet uz kāzām! Taču tie nelikās ne zinis un aizgāja – cits uz savu lauku, cits savās veikala darīšanās. Bet pārējie, satvēruši viņa kalpus, par tiem ņirgājās un tos nonāvēja. Ķēniņš sadusmojās un nosūtīja savu karaspēku iznīcināt šos slepkavas un nodedzināt viņu pilsētu. Tad viņš sacīja saviem kalpiem: kāzām viss ir sagatavots, bet aicinātie nebija cienīgi; ejiet pa apkārtējiem ceļiem un aiciniet kāzās visus, ko vien sastopat! Kalpi izgāja uz ceļiem un atveda visus, ko vien sastapa, gan ļaunus, gan labus; un kāzu nams bija pilns mielasta viesiem. Tad ķēniņš iegāja savus viesus aplūkot un ieraudzīja tur kādu cilvēku, kas nebija tērpies kāzu drēbēs. Ķēniņš tam jautāja: mans draugs, kā tu esi šeit ieradies bez kāzu drēbēm? – Bet tas klusēja. Tad ķēniņš sacīja kalpiem: sasieniet viņam kājas un rokas un izmetiet viņu ārā tumsā; tur būs vaimanas un zobu griešana. Jo daudz ir aicināto, bet maz izredzēto.

Atsakoties saņemt īsto apģērbu, kas apsegtu mūsu nepilnības lielā Ķēniņa acu priekšā, kaut arī Viņš tika sagādājis tādu tērpu, kas derētu ikvienam viesim un būtu tieši tas, kas viņiem vajadzīgs.

Dāvana, kas netiek pieņemta vai arī paliek “neizsaiņota”, nedos saņēmējam nekāda labuma. Ticība ir nevis Dieva taisnošanas pamats, bet gan katram grēciniekam pasludinātā Dieva Evaņģēlija saņēmēja.