Dieva noslēpumu sludinātāji

“Tā lai ikviens uz mums skatās kā uz Kristus kalpiem un Dieva noslēpumu namturiem.” [1.Kor.4:1]

Ar šiem vārdiem svētais Pāvils skaidri parāda īpašības, kurām jāpiemīt visiem krietniem sludinātājiem un kas tiem jāparāda, lai viņu draudzes varētu tām sekot saskaņā ar Dieva Vārdu.

Pirmā prasība ir, lai viņi būtu “Kristus kalpi”. Patiesais sludinātājs ir vienīgi tas, kuru pats Kristus ir ielicis šai amatā. Kristus ir aicinājis sludinātāju kalpošanas svētajā amatā caur draudzi. Kristus Savai ticīgo draudzei ir piešķīris Debesu valstības atslēgas un līdz ar tām spēku izvēlēties, iecelt un ievest amatā tās kalpus. Tikai Kristus kalps, ko sūtījis un aicinājis pats Kristus, var parādīt tās draudzes aicinājumu, kuras ganam viņam ir jābūt. Turpretim entuziasts var tikai lielīties, ka “Gars” viņu vada.

Mūsu tekstā apustulis patiesos sludinātājus nesauc par Kristus ieliktiem ķēniņiem vai valdniekiem, par ministriem vai amatpersonām ar varas autoritāti. Tā vietā viņi tiek saukti par “Kristus kalpiem”. Grieķu valodā, kurā šī vēstule ir rakstīta, Pāvils lieto vārdu, kas burtiski nozīmē “airētāji” [galerās, kuras airēja vergi]. Kristus ir un paliks Savas Baznīcas kuģa Kungs. Viņš ir tas, kas stūrē kuģi, un sludinātāji ir tie, kas darbojas ar airiem. Kristus saka Saviem mācekļiem: “Viens ir jūsu mācītājs, Kristus, bet jūs visi esat brāļi.” [Mt.23:8] Viņš arī saka: “Jūs zināt, ka valdnieki ir kungi pār tautām un lielie kungi tās apspiež. Bet pie jums tā nebūs būt; bet, kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis.” [Mt.20:25-27]

Tāpēc apustulis Pēteris brīdina sava laika sludinātājus nebūt kā tādiem, kas “grib valdīt pār [draudzi], bet [tā vietā] būdami par priekšzīmi ganāmam pulkam” [1.Pēt.5:3{. Pāvils arī saka: “Kas tad ir Apolls, un kas ir Pāvils? Tik kalpi, ar kuru palīdzību jūs kļuvāt ticīgi” [1.Kor.3:5]; “Ne ka mēs valdītu pār jūsu ticību, bet lai vairotu jūsu prieku, jo jūs stāvat ticībā.” [2.Kor.1:24]; un: “Jo mēs nesludinām paši sevi, bet Kristu Jēzu, To Kungu, mēs paši esam jūsu kalpi, Jēzus sūtīti.” [2.Kor.4:5]

Mūsu šodienas lasījumā Pāvils stāsta, ka patiesie sludinātāji ir vairāk nekā Kristus kalpi. Viņi ir arī “Dieva noslēpumu namturi”. Šādi sludinātāji nenāk ar saviem noslēpumiem, bet tikai ar paša lielā Dieva noslēpumiem, kas atklāti Svētajos Rakstos. Viņi sludina nevis cilvēka vārdu, bet gan Dieva Vārdu. Apustuļu un praviešu rakstiem, no kuriem izplūst viss tīrais, ir jābūt to mācības avotam.

Tomēr sludinātāji ir ne tikai Dieva noslēpumu sludinātāji, bet arī to “namturi”. Tas ir ļoti svarīgs jautājums. Namturis nav ne kungs ar absolūtu varu, nedz arī tikai preču izplatītājs. Viņš dara daudz vairāk, nekā tikai pārvalda citam piederošo mantu. Viņam ir precīzi norādījumi, kas viņam pieprasa katram saimes loceklim dot tikai to, kas tam nepieciešams. Tādējādi īsts sludinātājs nav tas, kurš tikai un vienīgi sludina Dieva Vārdu, Bauslību un Evaņģēliju tīri, skaidri un pilnībā. Papildus tam, viņš ir arī patiess šī Vārda namturis, “kas pareizi māca patiesības vārdu” [2.Tim.2:15], un viņš arī cenšas dot savai draudzei īstajā laikā tai “piederīgo barību” [Lk.12:42].