Kas ir uzvaras cena

“Bet kāds Dieva vīrs nāca pie viņa un sacīja: “Ak, ķēniņ! Israēla karapulks lai nedodas kopā ar tevi uzbrukumā, jo Tas Kungs nav ar Israēlu ..” Kad Amacja jautāja Dieva vīram: “Bet kas lai notiek ar tiem simts talentiem, ko es esmu iedevis Israēla karapulkiem?” – tad Dieva vīrs atbildēja: “Tas Kungs spēj tev vairāk iedot nekā tikai šo naudu!”” [2.Lku.25:7-9]

Bībele atkal un atkal rāda, ka Dievs var dot svētību un panākumus pat vismazākajam ticīgo pulciņam. Bībele nemāca garīgās lietās tiekties pēc panākumiem, ko raksturotu lieli skaitļi un iespaidīgi cilvēku pūļi. Nav un nevar būt Dieva svētības tur, kur draudze savā vidū pieņem un iesaista neticīgus cilvēkus. Turpretī Dieva svētība arvien ir un paliks pār Viņa mazo pulciņu, kas uzticīgs Viņa vārdam.

To lasām arī šīsdienas Svēto Rakstu tekstā. Pēc Sālamana nāves Israēla valstība sadalījās divās daļās. Ziemeļu valsti sauca par Israēlu, bet dienvidu valsti par Jūdu. Jūdas valstij tolaik bija dievbijīgs ķēniņš, taču, lai gūtu pilnīgu pārliecību par uzvaru karā, viņš nolīga Israēla karavīrus. Bet Dieva vīrs brīdināja: nedari to, labāk ej cīnīties viens. Spēcīgāks ir tas, kurš ir kopā ar Dievu, kaut arī viens pats.

Protams, itin visam ir sava cena. Par nolīgtajiem karavīriem Amacja bija samaksājis lielu naudu. Vai viņam tā bija jādod atpakaļ vai jāatlaiž kareivji mājās?

Dieva vīrs viņam atbildēja: par to neraizējies, jo Dievs rūpēsies, ka nepaliksi zaudētājos.

Un notika tā, kā lasījām Rakstos.

Kristieši arvien ir uzlūkojuši Vecās Derības kaujas kā savu garīgo cīņu atspoguļojumu. Tā ir patiesība, jo, kā apgalvo apustulis Pāvils, visi Raksti, tai skaitā arī Vecā Derība, ir rakstīti mūsu pamācībai [Rom.15:4].

Nereti arī mēs savās cīņās vēlamies ņemt līdzi tik daudz cilvēku, cik vien iespējams, taču tas nav vajadzīgs. Būsim piesardzīgi, ka neuzņemamies aplamas saistības. Galvenais, ka paliekam uzticīgi Dieva vārdam.

“Nebīsties, tu mazais ganāmais pulciņ, jo jūsu Tēvs ir nolēmis jums pie šķirt Valstību!” [Lk.12:32].