Evaņģēliskā aicinājuma saņemšana

Ko nozīmē “Svētais Gars ir mani ar Evaņģēliju aicinājis”?

Svētais Gars mūs uzrunā, kad mēs dzirdam Evaņģēliju. Tā ir Dieva žēlastības izpausme jeb paša Dieva radīts žēlastības līdzeklis kā Viņš pulcina savu tautu. Mums atliek tikai to saņemt ar pateicību kā Dieva pašu dotu spēku ticēt. Šī saņemšana arī nozīmē aicinājumu – Evaņģēliskā aicinājuma saņemšanu jeb ticību.

Dievs mūs ir izglābis un aicinājis ar svēto aicinājumu ne pēc mūsu darbiem, bet pēc sava nodoma un svētības, kas mums dota Kristū Jēzū vēl pirms mūžības laikiem. [2.Tim.1:9]

Jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķa priesteru saime, svēta tauta, tā īpašums, kas jūs no tumsas ir aicinājis savā brīnumainajā gaismā. [1.Petr.2:9]

Jēzus tiem atkal runāja līdzībās: “Debesu valstība ir līdzīga ķēniņam, kas rīkoja savam dēlam kāzas. Viņš sūtīja savus kalpus paziņot aicinātajiem par kāzām, bet tie negribēja nākt. Viņš sūtīja vēl citus kalpus, likdams teikt aicinātajiem: redzi, mans mielasts ir sagatavots, mani vērši un nobaroti teļi jau ir nokauti, un viss ir gatavs, nāciet uz kāzām! Taču tie nelikās ne zinis un aizgāja – cits uz savu lauku, cits savās veikala darīšanās. Bet pārējie, satvēruši viņa kalpus, par tiem ņirgājās un tos nonāvēja. Ķēniņš sadusmojās un nosūtīja savu karaspēku iznīcināt šos slepkavas un nodedzināt viņu pilsētu. Tad viņš sacīja saviem kalpiem: kāzām viss ir sagatavots, bet aicinātie nebija cienīgi; ejiet pa apkārtējiem ceļiem un aiciniet kāzās visus, ko vien sastopat! Kalpi izgāja uz ceļiem un atveda visus, ko vien sastapa, gan ļaunus, gan labus; un kāzu nams bija pilns mielasta viesiem. Tad ķēniņš iegāja savus viesus aplūkot un ieraudzīja tur kādu cilvēku, kas nebija tērpies kāzu drēbēs. Ķēniņš tam jautāja: mans draugs, kā tu esi šeit ieradies bez kāzu drēbēm? – Bet tas klusēja. Tad ķēniņš sacīja kalpiem: sasieniet viņam kājas un rokas un izmetiet viņu ārā tumsā; tur būs vaimanas un zobu griešana. Jo daudz ir aicināto, bet maz izredzēto.” [Mt. 22:1-14]

Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nonāvē praviešus un nomētā akmeņiem tos, kas pie tevis ir sūtīti! Cik bieži es gribēju sapulcināt vienkopus tavus bērnus, kā putns pulcina mazuļus zem saviem spārniem, bet jūs negribējāt. [Mt.23:37]

Es aizvien atvēru skaujas pretestīgai tautai, kas staigā nelabu ceļu, pēc savām iedomām. [Jes.65:2]

Redzi, es stāvu pie durvīm un klauvēju: ja kāds sadzirdēs manu balsi un durvis atvērs, es ieiešu pie viņa un turēšu mielastu ar viņu un viņš ar mani. [Atkl.3:20]