Ticības lūgšana ir brīnišķīgs atainojums Tā Kunga acīm

Kad Israēla bērni pie Sinaja kalna ar zelta teļa pielūgšanu bija atkrituši no Tā Kunga un Dievs gribēja viņus iznīcināt, tad ar dedzīgu aizlūgšanu par viņiem iestājās Mozus, kur cita starpā viņš sacīja: “..apžēlojies par Savu tautu, ka Tu to neizposti. Piemini Ābrahāmu, Īzāku un Israēlu, Savus kalpus, kuriem Tu, zvērēdams pie Sevis, esi solījis un sacījis: Es vairošu jūsu pēcnācējus kā debesu zvaigznes..” (2.Moz.32:12-13).

Ievēro: viņš neaizstāvēja savas tautas rīcību, bet atzina tās ļaunumu: “Ak, šī tauta ir darījusi lielu grēku..” (2.Moz.32:31). It kā viņš sacītu: “Tev ir taisnība ak, Dievs, tā ir ļauna un stūrgalvīga tauta, un es to nevaru noliegt. Tas ir taisnīgi, ka Tu viņus tiesā, tomēr esi žēlsirdīgs! Neskaties uz to, ko šie ļaunie bērni ir pelnījuši, bet uzlūko savus kalpus, Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu, kurus mīli. Šī tauta ir Tavu kalpu pēcnācēji, un Tu esi devis sentēviem apsolījumus par tiem, kas taps iznīcināti, ja Tu izpostīsi viņu bērnus.” Tā Mozus prata turēt Dievu pie Viņa vārda un saistīt sevi pie Viņa apsolījumiem. Šāda ticības lūgšana ir brīnišķīgs atainojums Tā Kunga acīm.

Tālāk (2.Moz.32:12) Mozus izceļ savam Kungam Viņa godu un saka: “Vai ēģiptieši lai saka: Viņš tos ir ievedis postā, lai tos nogalinātu kalnos un lai tos izdeldētu no zemes virsus?” It kā viņš sacītu: “Mīļais Kungs, tas tikai darīs ļaunu Tavam vārdam un Tavai slavai, ja Tu izpostīsi Savu tautu. Es negribu, lai ēģiptieši saņemtu tādu acīmredzamu iemeslu runāt par Tevi ļaunu, tādēļ saudzē tautu!” Tieši ar šādām lūgšanām Mozus izstiepa savas rokas pretī Tam Kungam, tā ka pats Kungs viņam sacīja: “Un nu laid Mani, ka Manas dusmas iedegtos pret tiem un ka Es izdeldēju tos; bet tevi Es darīšu par lielu tautu” (2.Moz.32:10).

Līdzīgs piemērs Mozus lūgšanai ir atrodams 4.Mozus grāmatā 14. nodaļā. Kad Tas Kungs tautas dumpja vidū draudēja to iznīcināt, tad Mozus iestājās pa vidu ar savu aizlūgumu un arī šajā reizē viņš runāja par to, ka ēģiptieši dzirdēs par tautas izpostīšanu un tie līdz ar citiem pagāniem varēs zaimot Tā Kunga vārdu.

Tālāk viņš atgādina Kungam, ka Viņš pats bija iepriekš sacījis, ka Viņš ir pacietības un līdzcietības pilns utt. Šos vārdus viņš patur Tā Kunga acu priekšā un lūdz: “Tā piedod, lūdzams, šīs tautas pārkāpumus pēc Savas lielās žēlastības, un tā, kā Tu šai tautai esi piedevis no Ēģiptes zemes laikiem, tā dari līdz šim!” (4.Moz.14:19)