Svētums, kas piemīt īstenam kristietim

Noklausies šo e-publikāciju

Kristīgais svētums jeb kopīgais kristietības svētums ir tas, ka Svētais Gars dod ļaudīm ticību uz Kristu un viņus caur to svēta (Ap.d.15:9), tas ir, Viņš rada jaunu sirdi, dvēseli, miesu, darbus un būtību, un Dieva likumu raksta nevis uz akmens plāksnēm, bet gan miesīgās sirdīs (2.Kor.3:3).

Kā, piemēram, vienkārši sakot: pēc pirmās plāksnes Viņš dod īstenu Dieva atziņu, lai ļaudis, Dieva apgaismoti ar īstenu ticību, stāvētu pretī visām ķecerībām, varētu pieveikt visas aplamās domas un maldus un līdz ar to palikt tīri ticībā pret velnu. Viņš dod arī stiprumu un mierina bailīgās, dūšu zaudējušās, vājās sirdsapziņas pret grēku apsūdzību un kārdinājumu, līdz ar to dvēseles nezaudē dūšu un nekrīt izmisumā, arī nebīstas mocību, nāves, Dieva dusmības un tiesas priekšā, bet gan ir stiprinātas un mierinātas cerībā un dūšīgi un priecīgi pieveic velnu. Tā Viņš dod arī patiesu bijību un mīlestību pret Dievu, ka mēs nenicinām Dievu un nekurnam un nedusmojam pret viņa dīvainajām tiesām, bet gan visā, kas atgadās, labs vai ļauns, Viņu mīlam, slavinām, pateicamies un godājam.

To sauc par jaunu, svētu dzīvi dvēselē pēc pirmās Mozus plāksnes. To sauc arī par trijiem kristiešu pamattikumiem,- ticību, cerību, mīlestību (1.Kor.13:13), un Svēto Garu, kurš mums to (Kristus nopelnītu) dod, dara un mūsos veicina, tāpēc sauc par Svētdarītāju jeb Dzīvdarītāju. Jo vecais Ādams ir miris un nespēj to darīt. Turklāt tas, ka viņš to nespētu izdarīt un ir miris, tomēr ir jāmācās caur bauslību, citādi, pats no sevis, tas nebūtu zināms.

Otrajā plāksnē un pēc miesas Viņš arī svēta kristiešus un dod to, lai viņi labprātīgi klausītu vecākiem un valdībai, izturētos mierīgi, pazemīgi, nevis būtu dusmīgi, atriebīgi vai ļaundarīgi, bet gan pacietīgi, draudzīgi, pakalpīgi, brālīgi, sirsnīgi, nevis nešķīsti, laulību pārkāpēji, netikumīgi, bet gan šķīsti, tikumīgi, ar sievu, bērnu, saimi, vai arī bez sievas un bērna. Un tā tālāk,- nevis viņi zog, augļo, rauš mantu, krāpjas utt., bet strādā godājami, godīgi gādā sev iztiku, labprāt aizdod, dod, palīdz, kur viņi spēj; tā arī viņi nemelo, nepiekrāpj, neaprunā, bet gan ir labsirdīgi, patiesi, uzticami un pastāvīgi, un dara visu citu, kas prasīts Dieva baušļos.

To dara Svētais Gars – Viņš svēta un modina arī miesu uz šādu jaunu dzīvi, līdz tas tiks piepildīts tajā dzīvē. Un tas ir kristīgais svētums.