:: e – BAZNICA ::

Dieva vārds kā līdzeklis un zāles

Lai cik tu būtu vājš un aizmāršīgs, tu arvien esi pastāvīgi lietojis Dieva vārdu, labprāt lasījis un klausījies, kaut arī šajā ziņā esi bijis diezgan svārstīgs.

Arī tu esi piedzīvojis atšķirīgu iedarbību uz tavu nepastāvību: brīžam pēc ilgākas Dieva vārda neklausīšanās tu savā sirdī esi kļuvis gaužām vēss, pamiris un iekšējā būtībā novājināts, jā — pasaulīgs, miesīgs un vārgs pret kārdinājumiem. Turpretī brīžos, kad tu čaklāk esi lietojis Dieva vārdu, tev bijusi arī svētīgāka iekšējā dzīve.

Un vēl, vai daudzkārt nav bijis tā, ka esi tuvu tam, lai kristu grēkā un pārdrošībā, bet kādi Bībeles vārdi, sprediķis, īsi sakot, Dieva vārds ir modinājis tevi no snauda un izglābis? Vai gana bieži arī tu neesi bijis auksts un miris, visa pasaule tumša un atbaidoša, bet tad tu sāki lasīt kādu nodaļu vai pantu Svētajos Rakstos, kādu vārdu no šīs labās grāmatas, vai satiki draugu, kas tev atgādināja Dieva vārdus, tu ieguvi jaunu elpu un jaunu dzīvi, ticība tevi sasildīja un tava pasaule atkal tapa apgaismota?

Vai tava pieredze un atzīšanās nav bijusi līdzīga Dāvidam: “Kungs, ja Tavs vārds mani nebūtu iepriecinājis, es nogrimtu savā postā”? Te tu redzi, kā. Dieva vārds ir bijis kā līdzeklis un zāles, ar ko Dievs ir uzturējis tevī žēlastības dzīvi.

Tāpat notiek ar baznīcu un visiem kristiešiem. Ne velti Dieva vārdu sauc par žēlastības līdzekli, un bez šī līdzekļa nav iespējams uzturēt un saglabāt žēlastības dzīvi.