Āmen

“Bet ja jūs neticēsit, jūs nepaliksit [nepastāvēsit]” (Jes.7:9), tā ebreju valodā ir vārdu spēle ar darbības vārdu, kas ir pamatā ebreju vārdam “āmen” vārdam, kas iesakņojies visās kristīgās draudzes valodās. To gan var tulkot ar uzsvērtu “jā”.

Taču kristīgajai draudzei vienmēr ir bijis skaidrs, ka šis “āmen” izsaka kaut ko vairāk nekā tikai vienprātību un piekrišanu. “Āmen” balstās uz Dieva apsolījumu, kurš paliek tāds, kāds tas ir, no mūžības uz mūžību; un draudze to tā uzņem, paļaujoties uz to, pie tā turoties un paliekot (sal. Rom.1:25; 15:33; Gal.6:18; Atkl.22:20 u.c.).

Kristū pašā ir šis “jā un āmen”: “Jo, cik ir Dieva apsolīšanu, tās ir Viņā jā, tāpēc caur Viņu mūsu āmen Dievam par godu” (2.Kor.1:20). Kristus pats ir šī paliekošā Dieva uzticība, kurā draudze ir uzņemta un no kā tā dzīvo: “Tā saka tas, kas ir Āmen, uzticīgais un patiesīgais liecinieks, Dieva radīšanas sākums..” (Atkl.3:14).

Tā šim šķietami neievērojamajam un bieži lietotajam vārdam “āmen” nav tikai filoloģiska nozīme, bet pašsaprotamais tā biežais lietojums Bībeles rakstos un kristīgajā draudzē visā pasaulē visos laikos un visās valodās ir Kristū pamatota īstenība. Ebreju “āmen” nav tulkojams, un nav nepieciešamības to darīt.