Tu redzi arhīvu par Augsburgas ticības apliecības Apoloģija
Saskaņā ar Rakstiem, labie darbi ir taisnojošās ticības augļi (1.Jņ.5:4; Gal.2:20; 5:6; Ebr.11:4-39). Tādēļ, runājot par labajiem darbiem šī termina strikti bibliskā izpratnē, tajos ietilpst ikviena doma, vēlme, vārds un darbs, ko ticīgais dara ticībā Kristum Jēzum. Tādēļ visās mūsu dogmatiķu sniegtajās labo darbu definīcijās ir pamatoti uzsvērts ticības elements.
Tā kā Sv. Pāvils savā Vēstulē romiešiem apgalvo, ka “pagāni [..] sekodami savai dabai, izpilda tikumības likuma prasības” (2:14-15; skat. arī 1:19-20, 32), mums ir jāapskata arī jautājums, kādā ziņā pagāni jeb neatdzimušie ir spējīgi darīt labus darbus.
Pēc Lutera uzskata ticības mācībai bija jānotiek vismaz reizi gadā, jo “neviens taču, kas izlūdzas Vakarēdienu, nav tik gudrs, ka tas būtu iztaujājams tikai vienreiz visā viņa mūžā un tad vairs nekad”.
Kad Dievs dod savu žēlastību un rada ticību grēku piedošanai Kristus nopelnu dēļ, mēs runājam par noteiktu kārtību – žēlastības kārtību. Pie šīs kārtības pieder aicinājums, apgaismošana, atgriešanās no grēkiem, ticība, taisnošana, atjaunošana, svētdarīšana, pasargāšana un pagodināšana. Dažas no nosauktajām sastāvdaļām ir vienīgi dažādi vienas un tas pašas lietas aspekti, proti, ticības radīšana un turpināšanās, un tās ir cieši saistītas. Tomēr skaidrības labad mēs apskatām tās katru atsevišķi.
Kad mēs svinam šo Sakramentu saskaņā ar Jēzus Kristus pavēli, mēs saņemam un to mēs saņemam maizi un vīnu, bet kopa ar to mēs saņemam arī Viņa miesu un asinis.
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2019
Atsauces (0)