Skip to content
27. jūnijs, 2022
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

211. Kā tu zini, ka Svētais Gars ir patiess Dievs?

  • Sākums
  • Kontraverse par labajiem darbiem un to nepieciešamību
  • e-raksti

Kontraverse par labajiem darbiem un to nepieciešamību

Deivids Skērs

Apoloģijā (XXVII artikulā) tiek īpaši apskatīts jautājums par to labo darbu vērtību, kuru veic cilvēki, kas ir pieņēmuši reliģiskus zvērestus. Zvērestu pieņemšana un īstenošana pati par sevi nav nekāds labais darbs.

Kontraverse par labajiem darbiem un to nepieciešamību

Mūku nabadzība, atturība un paklausība tiek dēvētas par liekulību un izlikšanos. Reliģiskas ceremonijas nebūtu jāuzskata par labiem darbiem, kuri palīdz iemantot pestīšanu. Un tomēr paliek jautājums par to, vai tāda pati kļūda ir arī uzskatīt, ka ar baznīcu saistīta nodarbošanās ir kas būtiski vērtīgāks. Apoloģija (XXVII artikulā) nepieļauj to, ka cilvēka svētdarīšanas līmenis tiek mērīts ar to cilvēka darbu palīdzību, kuriem ir kāda saistība ar reliģiju.

Viss šis jautājums par labajiem darbiem jeb svētdarīšanu radās sakarā ar kontraversi par to, vai labie darbi ir nepieciešami pestīšanai. Viena daļa teologu ar Filipu Melanhtonu un Georgu Majoru priekšgalā apgalvoja, ka “labie darbi ir nepieciešami pestīšanai”, savukārt, citi ar Nikolasu fon Amsdorfu priekšgalā pat nonāca līdz apgalvojumiem, ka “labie darbi ir kaitīgi pestīšanai”.

Kontraverse par labajiem darbiem un to nepieciešamību Lutera mācekļu starpā bija neizbēgama, jo ja viņu pamatmācība par taisnošanu no žēlastības ticībā, kurā tiek skaidri noraidīta bauslības darbu nepieciešamība, netika pareizi izprasta, tad tā itin viegli varēja vedināt uz domām par antinomismu. Šis kontraverses sēkla slēpās jau pašā luteriskās teoloģijas pamatprincipā. Līdzīgi kā daudzās citās šāda rakstura kontraversēs, nebūtu pareizi meklēt abu strīdīgo pušu motīvus. Principu izolēšana, to atsevišķa izdalīšana ir allaž bīstama. Arī šis gadījums nebija nekāds izņēmums. Abu strīdīgo pušu pamatlozungi patiesi apliecināja piederību luteriskajai ticībai, taču tajā pašā laikā tie arī nesaskanēja ar to. Tas, kas ir patiess vienā kontekstā, var tāds nebūt kādā citā.

Lai arī pirmajā brīdī varētu šķist, ka luteriskajā teoloģijā ir saskatāmas antinomisma iezīmes, būtu visai grūti minēt kādu praktisku piemēru, kurš par to reāli liecinātu. Šeit būtu jāpiemetina, ka atsevišķi Romas katoļi un fundamentālie protestanti norāda uz to, ka luterismā pastāv zināma amoralitāte.* Es negrasos atspēkot šo viedokli, jo vēsturiski luterāņi nekad nav bijusi antinomisti. Reliģijas patiesīgumu nedrīkst vērtēt pēc tās piekritēju morālās stājas, lai arī morāles trūkums, bez šaubām, var atstāt savu ietekmi uz šo novērtējumu.

Vispirms mēs apskatīsim Amsdorfa izteicienu par to, ka labie darbi ir kaitīgi pestīšanai. Ja labie darbi tiek uztverti Romas katoļu izpratnē kā tie darbi, kuri tiek darīti papildus tiešajiem darba vai aicinājuma pienākumiem, tad šādi labie darbi ir kaitīgi. Ja labo darbu veikšana kļūst par galveno cilvēka rūpju objektu, uz kuru mēs paļaujamies, pamatojoties uz to, kas, pēc mūsu domām, ir pieļaujams lepnums, tad šādi labie darbi ir kaitīgi pestīšanai. Bet tad mums ir tūdaļ pat jāpiebilst, ka šie nav labie darbi, kas izriet no cilvēka ticības, tādēļ tos nevar saukt par labajiem darbiem svētdarīšanas dogmatiskajā izpratnē.

Arī Majora izteikto apgalvojumu, ka labie darbi ir nepieciešami pestīšanai, var saprast divējādi. Tas ir pilnīgi pareizs, ja mēs to apskatām no pastaras dienas viedokļa. Kā jau ikvienā tiesā, arī šeit tiek pieprasīti pierādījumi apskatām par apsūdzētā vainu vai nevainību. Tas, ko dara kristieši, liecina par to, kas viņi ir. Taču, ja pestīšanu izprot taisnošanas nozīmē, attiecībā uz to, vai kristietis dotajā bridi uzskata, ka ir pieņemams Dievam, tad ir pilnīgi aplami uzskatīt, ka labajiem darbiem ir kāds sakars ar šo pašreizējo taisnošanu. Problēma slēpjas termina “pestīšana” definīcijā. Pašos Rakstos tas var attiekties gan uz pašreizējo grēcinieka glābšanu, gan arī uz galējo pestīšanu pastarajā dienā. Lai arī šis nozīmes ir savstarpēji saistītas, tās tomēr ir jāprot atšķirt. Luterāņi atrisināja šo problēmu, vienkārši konstatējot, ka “labie darbi ir nepieciešami”, izlaižot apstākļa palīgteikumu, “lai iegūtu pestīšanu”.

Svētdarīšanas mācību luteriskajā teoloģijā var skaidrāk izprast, ja to salīdzina to ar kādu citu teoloģiju. Lai arī Romas katoļu vēsturiskā atkarība no labajiem darbiem deva iemeslu luterāņiem ieņemt tādu nostāju attiecībā uz pestīšanu, kura nepieļāva nekādu pašu cilvēku līdzdalību, es nebūt neesmu pārliecināts, ka vienkārša šīs nostājas atkārtošana atbilst mūsdienu situācijai. Arī vienkārša Konkordijas formula izteikto domu atkārtošana nesniedz atbildi uz mūsdienu problēmām. Vienkārši konstatējot, kad labie darbi ir nepieciešami un kad tie ir kaitīgi, mēs nebūt nerisinām tos jautājumus, kuri mūsdienās saistās ar svētdarīšanas mācību. Šī iemesla dēļ mums būtu jāpieskaras ari Kalvina uzskatiem šajā jautājumā, jo tie ir būtiski ietekmējuši protestantisma teoloģiju un, pateicoties piêtismam, arī krietnu daļu luterāņu.


* – Oijers darbā “Lutheran Reformers Against Anabaptists” apgalvo, ka labo darbu nepieciešamība Lutera teoloģijā nav īpaši uzsvērta.

Tags: antinomisms Augsburgas ticības apliecības Apoloģija Filips Melanhtons Georgs Majors labie darbi labo darbu kontraverse luteriskās teoloģijas pamatprincips Nikolass fon Amsdorfs svētdarīšanas mācība

Continue Reading

« Par dabisko dievatziņu un dabisko likumu
Par Romas Klēmenta I vēstules autoru »
                       

Ieskaties

Sastapšanās ar Augšāmcelto
Svētie smiekli un Toronto svētība [3]
Svētā Vakarēdiena materiālie elementi
Ieskats mācībā par Svēto Garu

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Aicinājums uz debesu mielastu Aicinājums uz debesu mielastu
    • e-sprediķi

    Aicinājums uz debesu mielastu

  • Dāvanas, dāvanas Dāvanas, dāvanas
    • e-refleksijas

    Dāvanas, dāvanas

  • Pasaulē garākā Bībele Pasaulē garākā Bībele
    • e-ziņas

    Pasaulē garākā Bībele

  • Kādēļ mūsu Pestītājam vajadzēja būt patiesam cilvēkam? Kādēļ mūsu Pestītājam vajadzēja būt patiesam cilvēkam?
    • e-mācība

    Kādēļ mūsu Pestītājam vajadzēja būt patiesam cilvēkam?

  • Pentakostāļu specifika Pentakostāļu specifika
    • e-raksti

    Pentakostāļu specifika

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Labie darbi kā garants Dieva priekšā
  • Cilvēku iemaitātās sirdis
  • Dīvainā gaisma
  • Labo darbu nepieciešamība
  • Diakonijas vēsture
  • Droša zīme ticībai
  • Par ticību labajiem darbiem

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “Viss iet uz galu, mūsu uzdevums ir rādīt vienīgo iespējamo ceļu uz nākamību (mūžīgo dzīvošanu), nevis radīt ideālu pasauli šeit…”
  • gviclo: “Šīs norises liecina par tendenci, kad pašsaprotamais kļūst nesaprotams jeb, kā citi to sauc - uzbrukums pamatvērtībām. Jēdzieni laulība, ģimene,…”
  • jean: “Jā, tāpat kā ikviens cilvēks, kas grēko un noliedz, ka grēko. Girgenzons savā skaidrojumā par 5. bausli to izsaka šādi:…”
  • Janis Karklins: “Piebilde iekavās: "Dievs neapstiprina tirānu netaisnību, nedz arī pieprasa, lai cilvēki uzskatītu netaisnību par taisnību. Tāpēc, lai gan Dievs noraida…”
  • jean: “Par ko šūmēšanās? Aborts ar atvieglojumiem (ko tas vispār nozīmē?!?) slikti, bet aborts bez atvieglojumiem (kā šķiet tas jau daudzus…”

RSS e – POLEMIKA

  • Par Jūdas vēstuli
  • Politiskās atšķirības. Vai to pamatā ir atšķirīga reliģiozitāte?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Ec.33:17
    Tavu ļaužu bērni saka: Tā Kunga ceļš nav taisns! Bet viņu ceļš nav taisns.

ilustrētā baznīca

Pamela Andersone pozē Jēzus Kristus attēlu fonā
Pamela Andersone pozē Jēzus Kristus attēlu fonā

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Desmit Dieva baušļi Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēks grēku piedošana Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2022


Posting....