Diakonijas vēsture

Tad Ķēniņš sacīs tiem, kas pa labo roku: nāciet šurp, jūs Mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma. Jo Es biju izsalcis un jūs esat Mani paēdinājuši; Es biju izslāpis un jūs esat Mani dzirdinājuši; Es biju svešinieks un jūs esat Mani uzņēmuši. Es biju pliks un jūs esat Mani apģērbuši; Es biju slims un jūs esat Mani apmeklējuši; Es biju cietumā un jūs esat nākuši pie Manis. [Mt.25:34-36]

Luteriskā baznīca lielā vienprātībā saskaņā ar Dieva Vārdu tic, māca un apliecina, ka nožēla un labie darbi neattiecas uz artikulu par taisnošnu Dieva priekšā, tomēr nav iedomājama tāda ticība, kas varētu būt un pastāvēt vienlaikus ar ļaunu nodomu grēkot un rīkoties pret sirdsapziņu. Jo pēc tam, kad cilvēks ir ticībā taisnots, tā ir patiesa un dzīva ticība, darbīga mīlestībā, tā ka labie darbi vienmēr seko taisnojošajai ticībai un ir kopā ar to. Ja ticība ir patiesa un dzīva ticība, tad noteikti ir arī labie darbi. Patiesa ticība nekad nav viena, bet vienmēr tai līdzās ir mīlestība un cerība. Tiem, kuri ir atdzimuši un atjaunoti caur Svēto Garu, ir jādara labi darbi, bet ne spaidu dēļ, bet brīvprātīgā garā, jo tie vairs nav pakļauti bauslībai, bet gan žēlastībai – tie dara labu nevis bailēs no soda kā kalpi, bet mīlestībā kā bērni. Šo ticību un pestīšanu mūsos uztur nevis darbi, bet vienīgi Dieva Gars caur ticību, par kuras klātbūtni un iemājošanu mūsos liecina labie darbi.

Šajā Svēto Rakstu vietā Kristus pastarajā tiesā šķir āžus no avīm, un tad uzrunā taisnos t.i. ticībā taisnotos (tos, kas ir pa labo roku) un āžus kuri paļāvušies uz darbiem un prot tos uzskaitīt (tie pa kreiso roku). Ticībā taisnoto darbi ir Dievam pieņemami nevis darbu spožuma dēļ, bet Kristus dēļ (taisnie tos neuzskaita un uz tiem nepaļaujas), savukārt āžu darbi nav pieņemami, kaut arī viņi ir darījuši to pašu – tikai bez ticības un paļāvības uz Kristu. Kristus brīdina no pašpaļāvības, no paļāvības uz mūsu darbiem, kuriem pašiem par sevi nav nekadas vērtības pestīšanā. Jēzus Kristus saka, ka Viņš ir Pestītājs un Glabējs „Tad nu tiem, kas ir Kristū Jēzū, vairs nav nekādas pazudināšanas”(Rom.8:1).DAtsaukšanās uz saviem darbiem pastarajā tiesā neizmainīs āzi par avi. Tā mēs dziedam baznīcas dziesmā: „Kad mani vaicās debesīs, vai esmu es to pelnījis, tad sacīšu mans Pestītājs bij` visa laba darītājs.”(324)