Rīta svētība

“Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos” (Kol.3:16).

Vecajā Derībā diena sākas ar vakaru un beidzas atkal ar saulrietu. Tas ir gaidīšanas laiks.

Jaunās Derības draudzes diena sākas ar saullēkta agrumu un beidzas ar jauna rīta gaismas atspīdēšanu. Tas ir piepildījuma laiks, Kunga augšāmcelšanās laiks. Kristus piedzima naktī – gaisma tumsā; kad Kristus cieta un mira pie krusta, tad pusdienlaiks pārtapa naktī, bet Lieldienu rīta agrumā Kristus kā uzvarētājs iznāca no kapa.

“Agrā rītā, saulei lecot, mans glābējs Kristus augšāmceļas; uzvarēta grēka nakts, gaismu, glābšanu un dzīvību Viņš atnesis mums. Allelujā!” – tā dziedāja reformācijas laika draudze. Kristus ir “taisnības saule”, kas uzlēkusi pār gaidošo draudzi (Mal.3:20), un “tie, kas Viņu mīl, – tie lai ir kā saule savā spēkā” (Soģu 5:31).

Augšāmceltā Kristus draudzei pieder rīta agrums. Saulei austot, viņi atceras par rītu, kurā nāve, velns un grēks tapa uzvarēti un cilvēkiem tika dāvāta jauna dzīve un pestīšana.