Jēdziens “grēku piedošana” tomēr nesniedz izsmeļošu glābjošās Kristības izpratni Jaunajā Derībā.... Lasīt tālāk
Deivids Skērs
Kristība ir tā realitāte, kurā agrīnie kristieši pazina Dievu un Viņa piedošanu; tā aprakstīja un noteica kritērijus visai cilvēka eksistencei. Luters ir pelnījis atzinību par... Lasīt tālāk
Konfesionālo luterāņu izpratne par saikni starp Kristību un piedošanu izcelsme pamatojas Jaunajā Derībā. Jānis, kā raksta Marks (1:4), “nāca tuksnesī, sludinādams grēku nožēlas [nožēlas un... Lasīt tālāk
Jāņa veiktā Jēzus kristīšana ir nozīmīgs faktors Lutera Kristības definīcijā. Uz tās svarīgumu norāda šīs kristīšanas iekļaušana visos četros evaņģēlijos. Ar šo notikumu aizsākas Jēzus... Lasīt tālāk
Luteriskās ticības apliecības neuzskata Kristību par izolētu sakramentālu darbību.... Lasīt tālāk
Svētā Gara darbību Kristībā pamato Viņa radošā aktivitāte ar ūdeņiem 1.Moz.1:2: “Un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem.” Saikne starp Garu un ūdeni ir saskatāma vismaz... Lasīt tālāk
Tā kā luteriskās ticības apliecības saprot Kristību kā Dieva pavēli, rodas jautājums, vai Kristība ir Bauslība vai Evaņģēlijs. Dažreiz sakramenti tiek saukti par Dieva pavēlēm.... Lasīt tālāk
Kalvins pamatā saskatīja kristīgu dzīvi un trešo bauslības pielietojumu Dieva patiesajā priekā par grēcinieka atturēšanos no grēkiem. Labie darbi šajā nozīmē ir izvairīšanās darīt to,... Lasīt tālāk
Kalvina teoloģijā svētdarīšana jeb atdzimšana tiek apskatīta pirms taisnošanas.* Tas nav vienkārši secības jautājums; tas atklāj pilnīgi citādu teoloģiju. Luteriskajā teoloģijā taisnošana un svētdarīšana nav... Lasīt tālāk
Apoloģijā (XXVII artikulā) tiek īpaši apskatīts jautājums par to labo darbu vērtību, kuru veic cilvēki, kas ir pieņēmuši reliģiskus zvērestus. Zvērestu pieņemšana un īstenošana pati... Lasīt tālāk