Jāņa veiktā Jēzus kristīšana ir nozīmīgs faktors Lutera Kristības definīcijā. Uz tās svarīgumu norāda šīs kristīšanas iekļaušana visos četros evaņģēlijos. Ar šo notikumu aizsākas Jēzus... Lasīt tālāk
Deivids Skērs
Luteriskās ticības apliecības neuzskata Kristību par izolētu sakramentālu darbību.... Lasīt tālāk
Svētā Gara darbību Kristībā pamato Viņa radošā aktivitāte ar ūdeņiem 1.Moz.1:2: “Un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem.” Saikne starp Garu un ūdeni ir saskatāma vismaz... Lasīt tālāk
Tā kā luteriskās ticības apliecības saprot Kristību kā Dieva pavēli, rodas jautājums, vai Kristība ir Bauslība vai Evaņģēlijs. Dažreiz sakramenti tiek saukti par Dieva pavēlēm.... Lasīt tālāk
Kalvins pamatā saskatīja kristīgu dzīvi un trešo bauslības pielietojumu Dieva patiesajā priekā par grēcinieka atturēšanos no grēkiem. Labie darbi šajā nozīmē ir izvairīšanās darīt to,... Lasīt tālāk
Kalvina teoloģijā svētdarīšana jeb atdzimšana tiek apskatīta pirms taisnošanas.* Tas nav vienkārši secības jautājums; tas atklāj pilnīgi citādu teoloģiju. Luteriskajā teoloģijā taisnošana un svētdarīšana nav... Lasīt tālāk
Apoloģijā (XXVII artikulā) tiek īpaši apskatīts jautājums par to labo darbu vērtību, kuru veic cilvēki, kas ir pieņēmuši reliģiskus zvērestus. Zvērestu pieņemšana un īstenošana pati... Lasīt tālāk
Luteriskā simul justus et peccator koncepcija ir būtiska, lai izprastu ne tikai luterisko mācību par taisnošanu, bet arī par svētdarīšanu. Viena un tā pati persona... Lasīt tālāk
Svētdarīšana Lutera Mazajā katehismā noteikti nozīmē arī grēka varas pārvarēšanu kristieša dzīvē, taču tas nebūt vēl nav viss. Kristietim izvirzītās pozitīvās prasības patiesībā ir īpašības,... Lasīt tālāk
Nevar noliegt to, ka Luters ne tikai ievēro baušļos izteiktos viennozīmīgos aizliegumus, bet arī intensificē tos savos baušļu skaidrojumos.... Lasīt tālāk