Skip to content
3. oktobris, 2023
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

16. Ko Dievs vēlas mums teikt ar pirmo bausli?

  • Sākums
  • Par Romas Klēmenta I vēstules autoru
  • e-raksti

Par Romas Klēmenta I vēstules autoru

Aleksandrs Bite
Noklausies šo e-publikāciju

Romas Klēmenta I vēstule ir oficiāls Romas draudzes vēstījums Korintas draudzei, un ir loģiski, ka vēstules autoram bija jābūt oficiālam draudze, pārstāvim, visdrīzāk – bīskapam. Tādēļ kopš seniem laikiem par vēstules autoru tiek uzskatīts Romas bīskaps Klēments, par kuru ir samērā maz autentisku ziņu, un tās pašas ir samērā pretrunīgas.

Par Romas Klēmenta I vēstules autoru

Origēns (185. – 254.), Eusēbijs (265. – 340.), Epifānijs (315. – 403.) un Hieronīms (340. – 420.) identificē autoru ar Fil.4:3 pieminēto Klēmentu, Irenejs (130. – 202.) sauc Klēmentu par apustuļu mācekli:

Klēments, kurš ir redzējis svētīgos apustuļus.

Nekas nav zināms arī par Klēmenta izcelsmi vai tā ir bijusi jūdiska vai pagāniska. Nav zināms viņa dzimšanas un miršanas gads. Tiek minēti dažādi laiki, kuros Klēments atradies Romas bīskapa amatā. Dažādos avotos var atrast šādus viņa pontifikāta gadus: 76. – 88.; 88. – 97., 92. – 101.

Parasti Klēments tiek minēts kā trešais Romas bīskaps pēc Pētera. Senākais Romas bīskapu saraksts (pie Ireneja) min šādu secību: Pēteris, Linns, Anaklēts un Klēments, taču pēdējais pievieno, ka “citi latīņi piemin citu secību”. Ņemot vērā šo secību, visticamākie pontifikāta gadi varētu būt apmēram 90. – 100. Tos mēs aprēķinām, ja vadāmies no senās Baznīcas tradīcijas par divu iepriekšējo bīskapu – Linna un Anaklēta valdīšanas laiku (katrs divpadsmit gadus) .

Līdztekus pastāv arī citi viedokļi. Kartāgas bīskaps Tertuliāns (160. – 220.) apgalvo, ka Klēments saņēmis savu amatu tieši no Pētera. Arī tā sauktā Klēmenta vēstule Jēkabam apgalvo to pašu.

Apustuliskā Konstitūcija, novietodama Klēmentu pirms Klēta (Anaklēta), apgalvo, ka Linns ticis iecelts amatā no Pāvila, bet Klēmentu iecēlis Pēteris. Tas saskan ar dažu Baznīcas vēsturnieku viedokli par to, ka sākotnēji Romā esot bijuši divi bīskapi — viens jūdiem, otrs grieķiem.

Atšķirīgu viedokli no apustuliskās Konstitūcijas, taču saskanīgu ar domu par divu bīskapu vienlaicīgu valdīšanu, izsaka Rufīns (345. – 410.), kurš uzskata par iespējamu, ka Linns un Klēts (Anaklēts) esot bijuši par Romas bīskapiem jau Pētera laikā, un pēc viņu abu nāves Pēteris, kurš vēl esot bijis dzīvs, iecēlis bīskapa amatā Klēmentu. Šajā gadījumā Klēmenta pontifikāta gadi varētu sākties daudz agrāk, nekā minēts iepriekš.

Daži saraksti min Klēmentu kā otro bīskapu pēc Pētera (Pēteris, Linns, Klēments, Klēts (Anaklēts)), senākais no tiem minēts pie Ireneja mācekļa Hipolīta (miris 235. gadā), taču tas tiek uzskatīts par pārrakstīšanās kļūdu.

Nav īstas skaidrības arī par bīskapu Anaklētu (citur Klētu), kurš vietumis liek minēts kā divas personas.

Populārs un daudzviet pieminēts ir Epifānija viedoklis, ka Klēmentu esot iecēlis Pēteris, taču, lai novērstu iespējamās nesaskaņas, Klēments esot devis vietu Linnam un atkal uzņēmis bīskapa amatu pēc Anaklēta, kā trešais.

Šī šķietami samākslotā kombinācija varētu būt radusies kā mēģinājums apvienot abas senākās pamattradīcijas. Šis viedoklis ir krasā pretrunā ar paša vēstules autora nostāju jautājumā par bīskapa amatu, taču Epifānija viedoklim par labu varētu runāt vēstules sākums, kurā ir minēts par kādiem “atgadījumiem un nelaimēm” Romas draudzē, tāpat arī vēstules beigās, 54. nodaļā, Klēments runā par atkāpšanās iespējamību, kad vispārēja labuma un miera dēļ šāda atkāpšanās ir ieteicama.

Lai arī visi iepriekšminētie viedokļi ir šķietami pretrunīgi, tie tomēr pilnīgi neizslēdz viens otru, bet drīzāk papildina. Iespējams, sarežģīta un pretrunīga ir bijusi situācija arī Romas draudzē.

Agrākie autori mums nav atstājuši tikpat kā nekādas ziņas par Klēmentu. Kaut arī iespējam, ka bīskaps Klēments ir tā pali persona, kas pieminēta Fil.4:3, taču visdrīzāk (pēc ekseģētu atzinuma) viņš sākotnēji nav bijis Filipu draudzes loceklis, bet gan apustuļa Pāvila ceļojumu līdzdalībnieks un, iespējams, arī apustuļa Pētera skolnieks. To vēl vairāk apstiprina lakts, ka Irenejs saka:

Klēments, kurš ir redzējis svētīgos apustuļus,

bet, cik zināms, trūkst ziņu, ka vēl citi apustuļi bez Pāvila būtu bijuši Filipos.

Arī par Klēmenta nāvi agrīnie autori klusē. Ne Tertuliāns, ne Eusēbijs, ne Hieronīms neko neraksta par viņa martīriju. Rufīns ir pirmais, kurš par to runā.

Vēlākajos laikos šīs liecības par martīriju un vārdu sakritību ir radījušas viedokli, ka Romas bīskaps un vēstules autors esot bijis konsuls Tits Flāvijs Klēments, imperatora Domiciāna brālēns, kurš 96.gadā, sodīts ar nāvi par “ateismu”. (Imperators Domiciāns izdeva pavēli sodīt ar nāvi visus, kuri nepielūgs viņu kā “Dominus et Deus”, tādēļ daudzi kristieši, kuri šādu “pielūgšanu” nepieņēma, tika pakļauti vajāšanām.) Taču šādu versiju pat nepiemin IV gadsimtā sarakstītie “Klēmenta darbi”, kuros pirmo reizi minēta Romas bīskapa Klēmenta mocekļa nāve Krimā, kur bīskaps esot varmācīgi noslīcināts Trajāna valdīšanas laikā. Arī literāri kritiskie pētījumi par vēstules autora stilu, izrunu un domāšanas veidu liek apšaubīt, ka šo vēstuli būtu varējis sarakstīt romiešu konsuls. Viduslaikos tapušas daudzas leģendas un nostāsti par Romas bīskapu Klēmentu un viņa mocekļa nāvi, taču tām trūkst vēsturiska pamatojumi.

[Pārpublicēts no teoloģijas, reliģijpētniecības un kultūrvēstures žurnāla “Ceļš”]

Tēmas: baznīctēvu liecības Ireneja citāti Klementa 1. vēstule korintiešiem Klements no Romas Romas bīskapi Romas Klēments

Continue Reading

« Kontraverse par labajiem darbiem un to nepieciešamību
Pasargāšana no elkdievības un pareiza mīlestība pret Dievu »
                       

Ieskaties

Divdesmit devītais vakara priekšlasījums
Mūsdienu ekumēnisma tendences
Mazais cinītis un lielais vezums jeb Uzmanību – partikula!
Atalgojums par labajiem darbiem

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Cīņas laukā ar Dievu Cīņas laukā ar Dievu
    • e-apceres

    Cīņas laukā ar Dievu

  • Ko mēs lūdzam Tēvreizes septītajā lūgšanā? Ko mēs lūdzam Tēvreizes septītajā lūgšanā?
    • e-mācība

    Ko mēs lūdzam Tēvreizes septītajā lūgšanā?

  • Kristība, ko veikuši neatdzimuši garīdznieki vai krāpnieki Kristība, ko veikuši neatdzimuši garīdznieki vai krāpnieki
    • e-raksti

    Kristība, ko veikuši neatdzimuši garīdznieki vai krāpnieki

  • Noguruši un apgrūtināti Noguruši un apgrūtināti
    • e-refleksijas

    Noguruši un apgrūtināti

  • Ticība neglābj - tā pieņem glābšanu Ticība neglābj – tā pieņem glābšanu
    • e-refleksijas

    Ticība neglābj – tā pieņem glābšanu

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Ne mazākās norādes uz Pētera primātu
  • Par nāvessodu katoļticīgajiem
  • Antiohijas Ignācijs runā pretī Romas primātam
  • Par Romas Klēmenta pirmo vēstuli korintiešiem
  • Noskaidrots cik no katoļu priesteriem esot pedofīli
  • Atkritumos uziet Romas pāvesta mirstīgās atliekas
  • Homoseksualitātes ēna Romas katoļu baznīcā

Pēdējie komentāri

  • Janis Karklins: “Cik patiesi teikts, ja paliekam bibliskā kontekstā un cik viegli sagrozīt, ja neturamies pie bibliskās patiesības.”
  • Roberto: “talyc iespējams, ka, ja lasa iepriekšējās daļas, bilde paveras plašāka”
  • talyc: “Visnotaļ interesanti Valters apcer šo tēmu. Es piemēram būtu sācis ar to, ka komunisma idejas, tā būtība un visa ideoloģija…”
  • Roberto: “Patiesais-Taisnais, pēc kā spried par maniem darbiem Mt.6:3, jo ne no cilvēka gribēšanas vai skriešanas, bet viss no Dieva žēlastības?”
  • Patiesais-Taisnais: “Tādēļ redzi, Es celšos, saka Tas Kungs, pret tiem praviešiem, kas Manus vārdus nozog cits citam! Jā, redzi, Es celšos…”

RSS e – POLEMIKA

  • Dievs Svētī Latviju, Mūs Dārgo Tēviju ... kāpēc mums ir tāda himna?
  • Politiskās atšķirības. Vai to pamatā ir atšķirīga reliģiozitāte?
  • Teātris, dejas un citas izklaides ..

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Atkl.21:6
    Es iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.

ilustrētā baznīca

Pasaulē dārgākā Jēzus glezna
Pasaulē dārgākā Jēzus glezna

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Desmit Dieva baušļi Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēks grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2023