“Uzmanieties, lai jūsu ticība neizdziest no remdenības,” ir sacījis kāds no senajiem baznīcas tēviem. Jo remdenība nav savienojama ar klasisku, īstu kristietību. Remdenība ir līdzīga... Lasīt tālāk
Toms G. A. Hardts
Tieši tāpat kā Augustīns no Hipo mācībā par grēku un žēlastību var tikt pieskaitits pie reformatoru garīgajiem priekštečiem, tā arī Aleksandrijas Kirils ar savu tikpat... Lasīt tālāk
Augustīns, aplūkojot Jņ.17:20-23 teksta uzbūvi, ar labestīgu stingrību liek mums saprast to, ko viņš grib šeit pateikt. Viņš konstatē, ka gramatiski šie trīs palīgteikumi, kas... Lasīt tālāk
Jau 1523. gadā, piecus gadus pirms Jņ.17:20-23 tekstu skaidroja Mārtiņš Luters, Filipu Melanhtonu viņa darbā “Annostationes et conciones in Evang. Ioannis” nodarbināja doma par “Tā... Lasīt tālāk
Mārtiņš Luters par Jņ.17:20-23 ir izsmeļoši izteicies savā Jāņa evaņģēlija 17. nodaļas skaidrojumā, kad viņš Būgenhāgena prombūtnes laikā 1528. un 1529. gadā par to noturēja... Lasīt tālāk
Mūsdienu kristietībā bieži tiek pieņemts, ka Jņ.17:20-23 minētie vārdi mūsu “Kunga Augstā priestera lūgšanā” ir ieteikums baznīcām atkal apvienoties, kas savu mācību dēļ ir šķirtas,... Lasīt tālāk
“Vai Lutera darbi būtu metami mūsdienu baznīcas mēslainē?” Tāds bija jautājums, uz kuru bija jāatbild šai lekcijai, īpašu uzmanību pievēršot eklezioloģijai. Daudzās jomās šī atbilde,... Lasīt tālāk
Artikulos ir minēti rūpīgi pamatoti nosacījumi, kādos gadījumos bijušie bīskapi var tikt atjaunoti amatos. Šie artikulu izvirzītie nosacījumi ir jāuztver ar vislielāko nopietnību, jo pavirša... Lasīt tālāk
Kad artikuli māca, ka “pāvests nav pēc Dieva likuma visas kristietības galva,” ir acīmredzams, ka tie definē baznīcu jeb kristīgo pasauli citādi nekā pāvests. Tā... Lasīt tālāk
Viltus ticība, kura nebalstās uz atgriešanos no grēkiem, tiecas dibināt viltus baznīcu, kura kļūst par laicīgās varas atdarinājumu: “Tad vēl māca svinīgas ceremonijas, kas saistītas... Lasīt tālāk