:: e – BAZNICA ::

Mācīties lūgt

Bērns iemācās runāt tādēļ, ka viņa tēvs runā ar viņu. Viņš iemācās sava tēva valodu. Tāpat arī mēs iemācamies runāt ar Dievu tādēļ, ka Dievs ir runājis un turpina runāt ar mums.

Atkārtojot Dieva paša dotos vārdus, mēs sākam lūgt Viņu.

Frāze “mācīties lūgt” mūsu ausīm šķiet svešāda. Taču ir bīstami uzskatīt, ka sirds māk lūgt Dievu pati par sevi, lai arī šāds maldīgs uzskats kristiešu vidū, bez šaubām, ir visai izplatīts. Jo tad mēs jaucam lūgšanu ar vēlmēm, cerībām, nopūtām un vaimanām, kuras sirds var paust arī pati par sevi. Un mēs jaucam zemi ar debesīm, cilvēku ar Dievu.

Lūgšana nenozīmē tikai sirds izkratīšanu. Tā drīzāk nozīmē atrast ceļu pie Dieva un runāt ar Viņu neatkarīgi no tā, vai mūsu sirds ir pilna, vai tukša. Neviens cilvēks pats to nespēj. Tam ir nepieciešams Jēzus Kristus.