Kā piepildās Dieva griba

Noklausies šo e-publikāciju

Kunga apsolījums: “Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šīs klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.” (Mt 16:18)

Bet Pēteris, kas pēc tā liecības un pēc šī mūsu Kunga vārda tiek saukts arī par “klints apustuli”, kuram līdzās apustulim Pāvilam ir īpašs stāvoklis baznīcā, ir arī tas, kas savu Kungu trīs reizes aizliedz, atteicas Viņu apliecināt: “Es to Cilvēku nepazīst” (Mt 26:72, 74). Pāvils, kas vajāja kristīgo draudzi, Pēteris, kas savu Kungu trīs reizes aizliedza, atrodas baznīcas vēstures sākumā. Viņi ir Dieva darba rīki pret savu gribu.

Viņi ir pieredzējuši, kā mūsu Kungs izpilda Savu apsolījumu — pie viņiem un caur viņiem. Tas ir apsolījums, ko Viņš ir izteicis, runājot ar Saviem mācekļiem: “Kad tie jūs nodos, tad nebēdājieties, kā un ko runāsit, jo tanī pašā stundā jums taps dots, kas jums jārunā. Jo jūs neesat tie runātāji, bet jūsu Tēva Gars ir tas, kas jūsos runā.” (Mt.10:19-20)

Dieva runātais vārds mums palīdz saskatīt to, kā piepildās Dieva griba — arī neievērojot cilvēku nepaklausību un pretestību kad pat ienaidnieki, vajātāji un noliedzēji kļūst par lieciniekiem vai, lielākoties pret savu gribu, sekmē Evaņģēlija izplatīšanos. Ne tikai Marijai, Jēzus mātei, bet arī Poncijam Pilātam, romiešu vietvaldim, kas notiesā Jēzu uz nāvi pie krusta, ir sava noteikta vieta mūsu ticības apliecībā. Faktu, ka Dievs darbojas arī caur vajātājiem un ienaidniekiem un tos izmanto par Saviem darba rīkiem, Svētajos Rakstos apliecina vēl daudzi citi piemēri.