Mārtiņa Lutera vārdi jūsu iepriecai

Mārtiņš Luters uzrakstīja tūkstošiem vēstuļu, lielāko daļu no tām cilvēku iepriecināšanai un iedrošināšanai. Luters pavadīja tik daudz laika rakstot, ka, kā tas redzams viņa roku ģipša atlējumā tūlīt pēc viņa nāves, viņa rokas, šķiet, joprojām bija gatavas rakstīt vēl vairāk iepriecinājuma vēstuļu.

Mudinot ikvienu kristiešu mācītāju un laju rakstīt iedrošinājuma vēstules, Luters saka:

“Svētais apustulis Pāvils, vēloties iepriecināt savus korintiešus, saka šādi: “Svētīts lai ir Dievs un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, visas žēlastības Tēvs un visa iepriecinājuma Tēvs, kurš iepriecina mūs visās mūsu nelaimēs, lai mēs spējam iepriecināt tos, kas ir nelaimē ar to iepriecu, ar ko Dievs iepriecina mūs pašus.”

Šajos vārdos viņš mūs māca ar savu paša piemēru, ka mums jāiepriecina tie, kas ir nelaimē, bet ar tādu domu, ka šī ieprieca nav no cilvēka, bet no Dieva. Viņš piebilst šo ar nolūku, lai mēs varētu izvairīties no nepatiesa un apkaunojoša iepriecinājuma, ko meklē un sniedz pasaule, miesa un sātans, ar ko tiek kavēts un iznīcināts viss labums un ieguvums no ciešanām un krusta.”

Luters turpina:

“Kāds ir šis iepriecinājums, kas nāk no Dieva, to Viņš parāda Vēstulē romiešiem 15: “Jo viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai, lai mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami Rakstos, iegūtu cerību.” Viņš saka: “Lai iegūtu cerību,” taču cerība ir uz to, ko mēs ne redzam, ne jūtam. Šīs pasaules iepriecinājums cenšas saskatīt un izjust to, ko vēlas iegūt ikviens apbēdinātais, un tam nav nekā kopīga ar pacietību, taču šeit mums tiek teikts, ka ir jābūt pacietīgiem un ka Svēto Rakstu iepriecinājums ir cerībā.

Tas patiesībā ir tas, ko Sv. Pāvils dara korintiešiem. Jo tad, kad viņš ir pastāstījis tiem par Dieva iepriecinājumu, viņš beidzot nonāk pie viņu pašu slavēšanas, stāstot tiem, ka tie ir Kristus vēstule, ko sagatavojusi Evaņģēlija sludināšana un ko uzrakstījis dzīvais Gars. Tad viņš uzsāk Evaņģēlija slavēšanas psalmu, un, kad miesisks cilvēks to lasa, viņš varētu padomāt — vai tik šis cilvēks [Pāvils] nav dzēris? Viņš vēlas iepriecināt korintiešus, taču slavē pats sevi un savu sludināšanu un lielās ar Evaņģēliju. Taču tas, kurš uztver šo pareizi, saprot, ka krietnais Sv. Pāvils no Svētajiem Rakstiem izceļ Dieva patieso un lielo iepriecinājumu un stiprina korintiešus, un padara tos priecīgus ar Evaņģēlija palīdzību.”