Jums kalpoju ar savām dāvanām

“Tā kā jums ir tieksmes pēc garīgajām dāvanām, tad rūpējieties, ka esat bagāti ar dāvanām, ar kurām varat celt draudzi.” [1.Kor.14:12]

Korintas draudzei bija dotas bagātas garīgās dāvanas. Pirmajā vēstulē korintiešiem [1.Kor.1:7] Pāvils raksta, ka šajā ziņā viņiem nav nekādu trūkumu. Tomēr apustulis pamāca korintiešus, kā garīgās dāvanas ir lietojamas, jo draudzē valdīja virkne pārpratumu.

No Pāvila vārdiem kļūst skaidrs, ka ar garīgām dāvanām jākalpo draudzes labā. Tās nav dotas, lai kristietis staigātu apkārt un šo dāvanu dēļ justos īpašs, aizgrābts vai pacilāts. Garīgās dāvanas nav dotas atsevišķa kristieša, bet gan visas draudzes labumam.

Garīgās dāvanas ir jālieto draudzes celšanai, un labums ir jāgūst visiem. Lielākās un svarīgākās ir tās garīgās dāvanas, kas vislabāk kalpo draudzei.

Savukārt mēlēs runāšana nav pati svarīgākā garīgā dāvana. Rūgti maldās ikviens, kas domā citādi. Mēlēs runāšana ir pašmērķīga un ceļ tikai pašu runātāju. Ar neizskaidrotu mēlēs runāšanu draudzei netiek kalpots [1.Kor.14:1-4]. Pāvils raksta, ka labāk viņš runā piecus saprātīgus vārdus, nekā desmittukstoš vārdu mēlēs, ko citi nesaprot. No tā mēs secinām, ka pats apustulis draudzē mēlēs nerunāja!

Daudz labāk draudzei kalpo pravietiska runa, kas ir Svētā Gara pilna Svēto Rakstu liecība, celsmīga runa, pamudinājums vai mierinājums [1.Kor.14:3].

Korintas draudze šīs lietas bija pārpratusi un par vislielāko vērtību uzskatīja redzamās dāvanas, piemēram, mēlēs runāšanu un dziedināšanu. Pāvils korintiešiem norāda, ka tā nav pareizi. Vislielākā dāvana ir spēja pravietot, jo tā ceļ draudzes ticību.

Mēlēs runāšanu nekādā gadījumā nevajadzētu uzskatīt par īpašu garīguma pazīmi, jo šāds uzskats nesaskan ar Bībeles mācību. Tāpēc katram kristietim šāda dāvana nav nepieciešama. Apustulis jautā: “Vai tad visi ir apustuļi? Vai visi ir pravieši? Vai visi ir mācītāji? Vai visi ir brīnumu darītāji? Vai visiem ir dāvanas dziedināt? Vai visi runā mēlēs? Vai visi tās var iztulkot?” [1.Kor.12:29-30].

Bet mums jātiecas iemantot lielākās garīgās dāvanas, īpaši pravietošanas dāvanu. Tomēr pāri visam lai ir mīlestība [1.Kor.13].