Draudzes celsme

Noklausies šo e-publikāciju

Pārdomas par draudzes vadību un organizāciju viegli var novest pie tukšām metožu un programmu konstrukcijām, no kurām tad sagaida īpašu funkcionēšanu.

Šāda veida apsvērumiem var būt arī tādas sekas, ka par zemu vai negatīvi tiek novērtēta laba kārtība baznīcas tiesībās un pārvaldē. Par tiesībām baznīcā un baznīcas tiesībām būtu jārunā īpaši, saistībā ar visu, kas piederas pie labas pārvaldes. Taču tur, kur daudzas lietas būtu veicamas ar lielāku lietpratību, varētu pietikt ar norādījumu uz kaut ko tādu, kas veido pamatus, uz ko ir norādes Jaunajā Derībā, proti, par to, ka saistībā ar atbildību draudzei runa atkal un atkal ir par nama celsmi (οἰκοδομή) un par namturību (οἰκοδομία).

Bet tas nav nekas ārējs, kas, piemēram, tiek pievienots baznīcas garīgajai būtībai vai ir tikai netiešā saistījumā ar to, bet gan tas ir tas, kas tieši nosaka draudzes būtību un darbību. Pie “celsmes”, celšanas ticībā, pieder draudzes locekļu sadarbība (Rom.14:19; 15:2; 1.Kor.14:3); pie tā pieder tas, ko dara Dievs (1.Kor.3:9) un kas tādēļ Dieva uzdevumā veicams cilvēkiem (2.Kor.10,8; 12:19; sal. Ef.4:11-16). Šeit parādās, kā Dieva pestīšanas namturība [οἰκοδομία] izšķiroši iedarbojas uz vēsturi un kā tai šeit ir dominējoša ietekme (sal. Ef.1:3-14; 3:1-13; Kol.1:24-29; 1.Tim.1:4). Ja izprot to, ko šeit dara Dievs, kas šeit notiek un ar kādiem līdzekļiem tas darāms draudzei un draudzē, tad var gūt atziņu par dažādajām nepieciešamajām draudzes vadības un pārvaldes funkcijām visdažādākajos līmeņos to garīgajā vienotībā, ņemot vērā pamudinājumu: “..kalpojiet cits citam kā labi dažāda veida Dieva žēlastības namturi” (1.Pēt.4:10).

Bet, protams, tas, kas draudzei nav svešs pēc tās būtības, tomēr nebūtu arī jāpraktizē tādiem, kas draudzei sveši vai vispār pie tās nepieder. Lai cik grūti tas arī dažkārt neliktos, tas ir rūpīgi jāpārbauda, norīkojot amatos un uzticot pienākumus draudzē, jo citādi tās garīgā būtība tiktu nodota svešu noteikšanai. Tas, kas atbilstoši ticības paklausībai attiecas uz katru atsevišķo draudzes locekli, tas īpaši un priekšzīmīgā veidā vispirms attiecināms uz tiem, kam uzticēta īpaša kalpošana, kas tai iecelti.