Dāvanas, amati un spēki draudzē

Noklausies šo e-publikāciju

Kalpošana ir centrālais apzīmējums tam, ko dara baznīca. Tajā savienojas tas, ko tā saņem no sava Kunga (Mk.10:45; 9:35, Mt.23:10 u.t.) ar to, ko tā dara Viņa uzdevumā un pēc Viņa apsolījuma (2.Kor.5:18; Ap.d.6:24; Jņ.13:12 u.t.). Kristus kalpošanā un Kristus miesas kopībā (Rom.12; 1.Kor.12) dažādās dāvanas un uzdevumi nav līdzīgi, bet gan viens (“…viens Kristū Jēzū” (Gal.3:28)). Šai ziņā pastāv principiāla un neapstrīdama tiesību vienlīdzība, pastāvot lielai dāvanu un uzdevumu dažādībai draudzē.

Mācītāja amata pamatfunkcija pastāv tur, ka viņš piesaistīts žēlastības līdzekļiem, kas ir konstitutīvi [galvenais, noteicošais] baznīcai. Tas ir amats, kas neizriet no draudzes, bet gan no kura ceļas draudze. Mācītājs ir “priesteru kalpotājs” (WA 38:222 u.t.). Tas, kas veido viņa amatu, nav viņa persona, bet gan apsolījums, kas saistīts ar paklausīgu izpildi. Viņa amats, ko tam uzticējusi draudze, nav iztikas pelnīšanas līdzeklis, bet gan vienīgi iespēja izvēlēties iztikas ieguvi tādā apmērā, kā tas iespējams draudzei (Mt.10:10; 2.Kor.2:17; 1.Kor.9:18).

Ordinācijas sakramentu var (sal.Apol.CA 13:7) atvasināt kā Dieva uzdevumu un apsolījumu (sal. Rom.1:16; Jes.55:11; Mt.28:19; Lk.10:16), saistītu ar roku uzlikšanas zīmi (Ap.d.6:6; 1.Tim.1:6 u.c.). Noraidāma, toties, būtu tāda ordinācijas sakramentāla izpratne, ja tā tiktu uzlūkota par baznīcas darbībā pamatotu nosacījumu tam, kas baznīcu padara par baznīcu. Jo šeit ir vietā Lutera vārdi, ka baznīcu “pamato Dieva apsolījumi, nevis baznīca Dieva apsolījumus“ (WA 6:562).

Vispārējās priesterības un ordinācijas attiecības ar baznīcas amatu pamatojas uz to, ka Kristus reizē ir augstais priesteris un upuris (Ebr.4:14 u.t.) un draudze Viņā ar kristību ir ķēnišķīgi priesteri (1.Pēt.2:9).

Tam blakus un tostarp nav nekādu priesteru, bet gan baznīcas amatu pildītāji ir “priesteru kalpotāji” (WA 38:222).

Mācītāja amats, dzīve un ģimene nešķirami saistītas, un tiklab viņa ģimenes dzīve (1.Tim.3:1-13; Tit.1:5-9), kā arī liecība un paraugs iepretim tiem, kas nepieder pie draudzes (Kol.4:5; 1.Tes.4:12; 1.Tim.3:7), ir mācītāja kalpošanas izšķirošs kritērijs.