Tēvreizes lūgšanā izteikti manas sirds lūgumi
Neviens nedrīkst aizmirst, ka varam turēt Dievu pie vārda Viņa dārgajā Tēvreizes lūgšanā — lūgšanā, ko mums mācījis pats Kungs! Šī lūgšana ir ne ar ko nesalīdzināma, un mēs apzināmies tās patieso vērtību, apdomājot, ka pats Kungs mums tā ir pavēlējis lūgt.
Kāds spēks un iepriecinājums mums ir no šīs domas: Dievs katrā ziņā ir labvēlīgi noskaņots, un Viņš labprāt uzklausa lūgšanu, ko pats mums ir mācījis un pavēlējis lūgt. Nav šaubu, ka Viņam būs tīkams tas, ko Viņš pats ir darījis. Ja es citkārt brīžam neesmu drošs un pārliecināts, vai mani lūgumi saskan ar Dieva prātu, tad vismaz šajā ziņa esmu drošs, jo pats Kristus ir šo, vārdus licis manā mutē.
Šoreiz es zinu, ka Dievs un es esam vienisprātis, kad manas sirds lūgumi ir tie paši, kas izteikti Tēvreizes lūgšanā. Arī te es zinu, ka lūgšana vienmēr sniegs īpašu pārliecību par tās uzklausīšanu. Es to celšu Tā Kunga priekšā un sacīšu: “Tu pats man esi to pavēlējis lūgt un esi licis man teikt: Tēvs – mūsu Tēvs. Lai cik man tas šķistu neloģiski, ka esmu Dieva bērns un Tu esi mūsu Tēvs, taču, tā kā Tu pats esi tā runājis, tad es neizlikšos gudrāks par Tevi. Tu esi Dievs, un tā ir Tava gudrība, un kurš gan uzdrošināsies pretoties Tavai gribai?
Tagad atliek tikai mani grēki, kas kavē apzināties sevi par Tavu bērnu, taču tajā pašā lūgšanā Tu esi pavēlējis mums lūgt: “Piedod mums mūsu parādus”. No tā es saprotu, ka Tu neesi Sev iedomājies bērnus, kas būtu bez grēkiem, un ka piedot grēkus ir bijis Tavs nodoms, ja reiz Tu esi pavēlējis tā lūgt. Lai man notiek, kā esi runājis: “Mūsu Tēvs debesīs, svētīts lai top Tavs vārds – uzturi mūs šķīsta mācībā un kristīga dzīvē lai nāk Tava valstība – mūsos un visā pasaulē, jo Tava valstība ir taisnība, miers un prieks Svētajā Garā Tavs prāts lai notiek utt. Tas viss ir Tevis dots, un to Tu esi apliecinājis, pats likdams mums tā lūgt – Mūsu Tēvs, dari, kā esi solījis!”
Tagad atliek tikai šādā lūgšanā dzīvot un vingrināties. Kas kalpo Tam Kungam, tiem šādi jālūdz un jālūdz čakli. Tas ir brīnišķīgi un sniedz lielu svētību gan katram atsevišķi, gan visai baznīcai.
Mīļais kristieti, nekad neej no nakts miera uz darbu un no darba uz nakts mieru, nelūdzis un nerunājis ar savas dzīves Kungu! Dari to sev par likumu – nevis savai sirdsapziņai, bet gan savai miesai, ko vājums un citas pūles atrauj no lūgšanas. Un lai tā tev nav tikai forma un tradīcija, bet tavas sirds lieta; lai tā nav tikai rīta un vakara lūgšana, bet tev jālūdz bieži, jālūdz vienmēr, darbā, atpūtā, kad esi mājās, kad atrodies ceļā, kad esi mežā vai kad lūdz savā kambarī!
Ak, cik svētīgi, ka izglābtie bērni bieži sarunājas ar savu Dievu! Cik vajadzīgi un svētībām bagāti! Lai mūsu Dievs svētī mūs un lai visa pasaule bīstas To Kungu! Āmen.
Līdzīgās e-publikācijas