Vienkāršs veids, kā iepazīt savu Tēvu

Noklausies šo e-publikāciju

Līdz pēdējai dzīves dienai lielais reformators Mārtiņš Luters ne vien veltīja visus spēkus tam, lai mācītu Dieva glābjošo vārdu, bet arī sagatavoja materiālus, lai citi varētu to pēc iespējas labāk mācīt.

Vecākiem nav labāka veida, kā sniegt bērniem Bībelē pamatotas praktiskas zināšanas par to, kas tad ir viņu Debesu Tēvs, kā kopā ar viņiem lasot Lutera īso un viegli iegaumējamo Apustuļu ticības apliecības pirmā artikula skaidrojumu Mazajā katehismā. Tādējādi vecāki var palīdzēt saviem bērniem atcerēties visas tās svētības, ko Dievs mums dāvā.

Tālāk Luters skaidro, kādu paļāvību un prieku kristieši gūst no tā, ka atzīst savu ticību Dievam Tēvam.

Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju. Te ļoti īsi attēlots un aprakstīts, kas ir Dieva Tēva būtība, griba, rīcība un darbs. Kad baušļi ir pavēlējuši, ka mums nedrīkst būt vairāk kā viens Dievs, varētu jautāt: kas Dievs īsti ir, ko Viņš dara, kā Viņu godāt vai attēlot un aprakstīt, lai Viņu pazītu? .. Ja mazam bērnam jautātu: „Mīļais bērns, kāds ir tavs Dievs? Ko tu par Viņu zini?” Tad viņš varētu atbildēt: „Mans Dievs ir: pirmkārt, Tēvs, kas radījis debesis un zemi. Vienīgi Viņu es uzskatu par Dievu, jo nav neviena cita, kas varētu radīt debesis un zemi.”

TĒVS JUMS DOD VISU, KAS NEPIECIEŠAMS DZĪVĪBAI

…mazajiem skolēniem pietiek parādīt visnepieciešamāko – to, ka šis artikuls attiecas uz radīšanu, pasakot vārdus „debess un zemes Radītājs”. Bet ko nozīmē vārdi: „Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, Radītāju” utt.? Atbilde: es ticu, ka esmu Dieva radība, tas ir, ka Viņš man ir devis un bez mitas uztur miesu, dvēseli un dzīvību, lielus un mazus locekļus, visus jutekļus, prātu un saprašanu utt.; devis ēdienu un dzērienu, apģērbu, uzturu, sievu un bērnus, saimi, māju un saimniecību utt. Turklāt Viņš liek visām radībām man kalpot dzīves vajadzībās un nepieciešamībās: saulei, mēnesim un zvaigznēm debesīs, dienai un naktij, gaisam, ugunij, ūdenim, zemei un visam, kas ir uz zemes: putniem, zivīm, zvēriem, labībai un visdažādākajiem augiem; tāpat Viņš devis visu, kas pieder pie miesīgiem un laicīgiem labumiem: labu valdību, mieru un drošību. No šā artikula jāmācās, ka mums nevienam nav dzīvības pašam no sevis, tāpat nevaram paši radīt un uzturēt neko no lietām, kuras šeit minētas un kuras vēl varētu minēt, lai arī cik tās būtu mazas vai niecīgas. Tas viss ir ietverts vārdā – Radītājs.

TĒVS JŪS SARGĀ

Turklāt mēs apliecinām, ka Dievs Tēvs ne tikai devis visu, kas mums ir un ko redzam, bet arī ik dienas sargā no katra ļaunuma un nelaimes, novērš jebkādas briesmas un negadījumus un dara to visu aiz tīras mīlestības un laipnības, bez mūsu nopelna – kā laipns, mīlošs Tēvs. Tālāk sakāmais ir ietverts pārējās divās šā artikula daļās par Tēvu Visuvaldītāju.

Pats par sevi saprotams, ka no tā izriet secinājums: tā kā visu, kas mums ir, kā arī visu debesīs un virs zemes Dievs ik dienas dod, uztur un pasargā, tad mums tiešām pienākas Viņu bez mitas mīlēt, slavēt, Viņam pateikties un, īsi sakot, pilnīgi kalpot Viņam ar visu to, kā Viņš baušļos prasījis un pavēlējis. Ja mēs gribētu sīkāk aplūkot, tad daudz būtu sakāms par to, cik maz ir tādu, kas tic šim artikulam. Mēs visi pārskrienam tam pāri, to dzirdam un runājam, bet neredzam un neapdomājam, ko šie vārdi mums māca. Ja mēs no sirds tiem ticētu, tad dzīvotu pēc tiem, nevis tik lepni staigātu, lepotos un lielītos, it kā mums pašiem no sevis būtu dzīvība, bagātība, vara gods utt., it kā citiem būtu mūs jābīstas un mums jākalpo. Tā rīkojas nelaimīgā, ačgārnā pasaule, kas ieslīgusi savā aklumā; tā nelietīgi izmanto visas Dieva dāvanas savai augstprātībai, iedomībai, skopumam, iekārei, priekam un patikai, ne reizes nepaskatīdamās uz Dievu, lai Viņam pateiktos vai atzītu Viņu par Kungu un Radītāju. Tādēļ šim artikulam vajadzētu radīt mūsos pazemību un bijību, ja mēs tam ticam, jo mēs ik dienas grēkojam ar acīm, ausīm, rokām, miesu un dvēseli, naudu, mantu un ar visu, kas mums ir; īpaši to dara tie, kuri cīnās pret Dieva vārdu. Tomēr kristiešiem ir tā priekšrocība, ka viņi atzīst par savu pienākumu kalpot un būt paklausīgiem Dievam.

VISS, KO REDZAM, MUMS LIECINA PAR DEBESU TĒVU

Tāpēc mums šajā artikulā ikdienas jāvingrinās un tas jāiegaumē. Un visā, ko redzam un kas labs notiek, kur mēs izkļūstam no grūtībām un briesmām, jāatceras, ka Dievs mums to visu dod un dara, lai mēs justu Viņa tēvišķo sirdi un neizmērojamo mīlestību pret mums. Tā sirds kļūtu silta un dedzīga, būtu pateicīga un visus šos labumus lietotu Dievam par godu un slavu.

Mēs esam īsi pārrunājuši šā artikula nozīmi, cik to sākumā nepieciešams zināt vienkāršajiem ļaudīm, proti: ko mēs no Dieva esam guvuši un saņemam un ko mēs par to esam parādā. Tā ir liela un teicama atziņa, bet vēl lielāks dārgums. Te mēs redzam, kā Tēvs pats Sevi mums devis līdz ar visām radībām un jau šajā dzīvē bagātīgi mūs apgādā, nemaz nerunājot par to, ka Viņš mūs vēl apber ar neizsakāmiem mūžīgiem labumiem caur Savu Dēlu un Svēto Garu..”