Dieva vārda skaidra izpratne
Dieva brīnišķīgais vārds ir viss, kas mums vajadzīgs ticībai un mūžīgai dzīvībai!
| DIEVA VĀRDS IR: |
AUTORITATĪVS: Vārds rada, uztur un vada ticību. Mt.24:35: Lk.4:32-36; 24:44; Jņ.10:35; 12:48; 1.Kor.1:18; 14:37; l.Tes.2:13; 2.Tim.3:16; 2.Pēt.1:21. |
| PIETIEKAMS: Raksti māca visu, kas nepieciešams ticībai. 5.Moz.4:2; Joz.1:7-8; Ps.19:8; Mt.5:17; Mk.16:20; Jņ.8:12-20; 17:17; 20:31; Ap.d.20:32; Rom.1:16-17; 10:17; 16:17; 1.Kor.1:21; Ef.1:13; 1.Tim.6:3-5; Atkl.22:18-19. |
|
| SKAIDRS: Raksti izgaismo paši sevi. Ps.19:8-9; 119:105, 130; Mt.11:25; Jņ.5:39; Ap.d.17:11; 2.Kor.1:19-20; 4:3-6; 2.Tim.3:15; 2.Pēt.1:19; 1.Jņ.2:12-13. |
|
| IEDARBĪGS: Vārds ir dzīvs. Tas piepilda to, ko ir pavēlējis. 5.Moz.8:3; Jes.55:10-11; Raudu dz,2:17; Lk.8:11-15; Jņ.6:63; Ap.d.6:7; 12:24; 19:20; Rom.10:17; 1.Kor.1:21; 2:4-5; 2.Kor.4:6; Fil.2:16; 1.Tes.2:13; Jēk.1:21; 1.Pēt.1:23; 2:2; 1.Jņ.1:1-2. |
Šī tabula nav domāta, lai kritizētu, tā tikai rāda dažādu grupu uzskatus un mācību par Dieva vārdu, balstoties uz viņu pašu publikācijām.
| ROMAS KATOĻI | Saskaņā ar jaunāko, 1992.gada, katehis mu Romas kato|u baznīca “savu pārliecību par visiem atklāsmes jautājumiem smejas ne tikai Svētajos Rakstos. Tāpēc gan tradīcija, gan Svētie Raksti ir jāpieņem un jāciena ar vienādu bijību un cieņu”. Baznīcas konciliem un pāvesta dekrētiem ir tikpat liela, ja ne lielāka autoritāte kā Bībelei. Bez baznīcas dotā skaidrojuma neviens nevar saprast Rakstus. |
| PAREIZTICĪGIE | Svētie Raksti nav jāuzskata par pilnīgu un galīgu mācības avotu. Mācību nosaka arī “svētā tradīcija”. Baznīca ekumeniskajos koncilos ir devusi autentisku un nemaldīgu interpretāciju dievišķajai atklāsmei, kas saglabāts Rakstos un “svētajā tradīcijā”. |
| LIBERĀĻI | Bībele nav Dieva vārds. Tajā ir daudz kļūdu, tajā skartā arī teoloģisku, un tās pētniecībā būtu lietojama vēsturiski kritiskā metode, tāpat kā attiecībā uz citiem sekulāriem darbiem. Tās patiesums nav burtisks, bet simbolisks, kā līdzībās. |
| REFORMĀTI | Raksti ir augstākā autoritāte un avots mācībai un dzīvei. Dieva vārds un Svētais Gars nav nesaraujami saistīti, tādējādi vārds ne vienmēr ir “gars un dzīvība”, kā tas mācīts Jņ.6:63. Helvēcijas ticības apliecībā teikts: “Dievs māca mūs ārēji, ar savu vārdu, caur sludinātājiem, bet iekšēji Viņš vada savu izredzēto sirdis ticībā, caur Svēto Garu.” |
| LUTERĀŅI | Raksti ir augstākais un vienīgais ticības un dzīves avots un autoritāte, Bībele vispirmām kārtām ir Kristus grāmata un Evaņģēlijs, aicinājums ticībā. Vārds un Gars nav atdalāmi. Dievs ar savu dzīvo vārdu cilvēku taisno un dara svētu. Dieva vārds ir skaidrs un paveic to, ko tas pavēl. |
| MORMOŅI | Mormoņu grāmata un Bībele ir vienlīdz autoritatīvas. Mormoņi noliedz Kristus dievišķību un ir nekristīga sekta. |
| JEHOVAS LIECINIEKI | JeHovas liecinieki aplami tulko un sagroza Jņ.1:1, tādējādi noliedzot Kristus dievišķību. Tā ir nekristīga sekta. |
Ieskaties