Atklāsmes grāmatas kristoloģijas apkopojums

Pretēji četru evaņģēliju kristoloģijai, Atklāsmes grāmatas kristoloģijā Kristus tiek atainots godībā. Evaņģēliji stāsta par Jēzus dzīvi zemes virsū no Viņa dzimšanas līdz augšāmcelšanai un debesbraukšanai, tādējādi atklājot Kristus pazemošanos, lai gan to stāsti noslēdzas ar Viņa ieiešanu paaugstinātajā godībā.

Atklāsmes grāmata iesākas tur, kur noslēdzas evaņģēliji – ar Kristus debesbraukšanu. Tajā Kristus parādās godības stāvoklī (1:5, 13-20; 5:6-14) kā kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš, no debesbraukšanas brīža līdz laikam, kad Viņš nāks tiesāt zemi tagadējās pasaules galā un ievadīt jaunu radību.

Atklāsmes grāmatas kristoloģija parādās dažādajās Kristus lomās, kuras Viņam piemīt šajā pravietiskajā vēstījumā. Sākumā, 1.nodaļā, Viņš parādās Jānim kā Cilvēka Dēls (1:13). Šajā lomā Viņa ir varenais, paaugstinātais Dieva radības Kungs, kurš, nākot tiesāt cilvēci, noslēgs visu tās vēsturi (14:14; 19:11-21). Kā Cilvēka Dēls, Kristus būs jaunās radības, jaunās debess un zemes Kungs (3:14) ar Dieva Tēva dotām pilnvarām un līdz ar Dievu Tēvu (21:5-6; 22:13) un Svēto Garu (22:17). Tāpēc ka Kristus ir Cilvēka Dēls, visa radība locīs ceļus Viņa priekšā (1:5-7, 17; 19:11-16; salīdz. Fil.2:9-11).

Atklāsmes grāmatas 5.nodaļā Jēzus Kristus parādās kā Dieva Jērs. Uzvaras dēļ, kas nākusi caur Viņa nāvi un augšāmcelšanos, Dieva ļaudis ir izpirkti un darīti par debesu Tēva valstību (1:5-6; 5:10). Ar Jēra asinīm Dieva ļaudis top taisni un svēti Viņa priekšā, un tiek Viņam dāvāti mūžīgai dzīvībai (7:14-17; 22:14). Tā kā Dieva Jērs Dieva ļaužu dēļ ir guvis uzvaru pār nāvi un elli, un pār pūķi, Sātanu (12:5-12), Kristus tiek godāts un paaugstināts kā Cilvēka Dēls, kā visas dzīvības valdnieks un sava Tēva pilnvarots soģis (5:6-14; 14:1-5, 14-20).

Vēl viena loma, kas Kristum piemīt Atklāsmes grāmatā ir Jehovas eņģelis, Dieva runasvīrs un Vārds (Atkl.1:1-2; 5:9; 6:1-17; 19:11-13; 22:16), jo Viņš ir Atklāsmes grāmatas starpnieks un vēsts liecinieks.

Lai gan Viņš pats neparādās eņģeļa izskatā (kā Vecajā Derībā to darīja Jehova, piem. 2.Moz.3:1-6; Soģu 13:3-22), viņš tomēr pilda šo lomu ar eņģeļa starpniecību, kurš ir tērpts Kristus debesu godībā un kurš darbojas Kristus vietā, ko spilgti ataino eņģelis Atklāsmes grāmatas 10. nodaļā. Šādā lomā Kungs Kristus parādās kā “derības eņģelis”, kurš ir Jehovas eņģelis, eņģelis, kuru Dievs apsolījis sūtīt saviem ļaudīm, kā pravietots Mal.3:1.

Atklāsmes grāmatas augstā kristoloģija sasniedz savu kulminācijas momentu un tiek apkopota Atkl.22:13, kur uz Jēzu Kristu tiek attiecināti trīs dievišķie tituli, kas raksturo bezgalīgā Dieva mūžīgo varenību. Viņš ir “Pirmais un Pēdējais”, baznīcas Kungs; visas radības un tagad arī jaunās radības “Sākums un Gals”; un visas mūžības “Alfa un Omega”. Līdz ar Tēvu, no sievas dzimušais Jēzus no Nācaretes, tiek godināts kā inkarnētais Dievs, caur kuru vienīgo Dievs uztur saikni ar cilvēci radīšanā, pestīšanā, tiesā un žēlastībā. Viņam, kas līdz ar Tēvu un Garu valda mūžīgi, lai ir gods tagad un vienmēr. Āmen!