Dievs ikvienu cilvēku ir vēlējies pārbaudīt pie Kristus

Pāvils atkārto Dieva vārdus: “Un šī būs Mana derība ar viņiem, kad Es dzēsīšu viņu grēkus” (Rom.11:27).

Pāvils rāda, kā tas jāsaprot, proti, Kristus ir mūsu otrais ciltstēvs, no kura mēs gluži nepelnīti esam saņēmuši taisnības un dzīvības mantojumu, tāpat kā no pirmā ciltstēva Ādama mēs esam mantojuši grēku un nāvi. Kad mēs vēl bijām miruši savos grēkos, tad Dievs mūs visus uzlūkoja Kristus nāvē kā tādus, kas esam nomiruši kopā ar Kristu.

Gluži kā Ādama krišanā mēs visi kritām līdz ar viņu un Ādama nāvē mirām līdz ar viņu, tāpat Dievam labpatika nolikt Kristu visas cilvēces vietā, lai uzlūkotu mūs Kristū un Kristu par mums — paklausībā, ciešanās un nāvē, tā ka Kristus nāvē mēs esam nomiruši savu nāvi un ar Kristus augšāmcelšanos esam piecēlušies taisni — kā tādi, kas izcietuši sodu un samierināti ar Dievu.

Tas viss ir izskaidrojams ar to, ka Dievs ikvienu cilvēku ir vēlējies pārbaudīt pie jaunā pārbaudes koka, Kristus. Tagad mūžīgā dzīvība vai mūžīgā nāve vairs nebūs atkarīga no līdzdalības Ādama grēkā (jo visa cilvēku dzimuma grēks ir Dieva Jēra izpirkts), bet gan no ikviena attieksmes pret Kristu ticību vai neticību. Pāvila vārdi skan šādi:

“Bet Dievs, bagāts būdams žēlastībā, Savā lielajā mīlestībā, ar ko Viņš mūs ir mīlējis, arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz ar Kristu: žēlastība jūs esat izglābti! Viņš iekš Kristus Jēzus un līdz ar Viņu mūs ir uzmodinājis un paaugstinājis debesīs..” (Ef.2:4-6).

“..tā kā viens ir miris par visiem, tātad visi ir miruši” (2.Kor.5:15).

“Tātad, kā viena cilvēka pārkāpuma dēļ pār visiem nākusi pazudināšana, gluži tāpat viena cilvēka taisnības darbs visiem nes taisnošanu uz dzīvību. Jo, kā ar viena cilvēka nepaklausību neskaitāmi kļuvuši grēcinieki, tāpat ar viena cilvēka paklausību neskaitāmi kļūs taisnoti” (Rom.5:18-19).

“Un tādēļ Viņš ir Jaunās Derības starpnieks, lai, pēc tam kad Viņš nāvē sagādājis atpestīšanu no pirmās derības laikā izdarītajiem pārkāpumiem, aicinātie saņemtu apsolīto mūžības mantojumu. Jo, kur ir novēlējums, tur nepieciešami jāpierāda novēlētāja nāve. Jo novēlējumam ir spēks pēc nāves, bet nav spēka, kad novēlētājs vēl dzīvs” (Ebr.9:15-17).

“Tāpēc arī Jēzus ir tapis par labākas derības galvinieku” (Ebr.7:22).