Dzīve un mīlestība

Dzīvei ir jēga un vērtība tikai tiktāl, cik tajā ir mīlestība.

Turklāt dzīve nav nekas, nekas vispār, un tai nav jēgas un vērtības, ja tajā nav mīlestības.

Dzīves vērtību mēra pēc tā, cik daudz tajā ir mīlestības. Viss pārējais ir nekas, nekas vispār, pilnīgi vienaldzīgs, pilnīgi nesvarīgs.

Visas sliktās un labās lietas dzīvē, visas lielās un mazās dzīves lietas ir nesvarīgas. Mums jautā tikai par vienu lietu – vai mums ir mīlestība vai nav…

Dzīve patiesībā nemaz nav dzīvošanas vērta bez mīlestības.

Tomēr visa dzīves jēga piepildās tur, kur ir mīlestība. Salīdzinot ar šo mīlestību, viss pārējais nobāl. Ko nozīmē laime un nelaime, ko nozīmē bagātība un nabadzība, ko nozīmē gods un negods, ko nozīmē dzīvošana dzimtenē vai ārzemēs, ko nozīmē dzīvība un nāve tur, kur cilvēki dzīvo mīlestībā?

Viņi nezina. Viņi neatšķir. Viņi zina tikai to, ka laimes, kā arī nelaimes, nabadzības, kā arī bagātības, goda, kā arī negoda, mājās vai svešumā, dzīves un nāves vienīgais mērķis ir mīlēt vēl spēcīgāk, tīrāk, pilnīgāk.

Tā ir viena lieta, kas atrodas pāri visām atšķirībām, pirms visām atšķirībām, visās atšķirībās. “Mīlestība ir spēcīga kā nāve.” [Augstā dziesma 8:6]