Kas ir mūsu nāve?

Nāve atkal ir atnākusi mūsu vidū, un mums ar to ir jāsamierinās, gribam vai negribam.

Pēdējā laikā esmu izsecinājis divas svarīgas lietas: nāve ir ārpus mums, un tā ir arī mūsos.

Nāve ārpusē ir briesmīgs ienaidnieks, kas atnāks pie mums kādā noteiktā brīdī. Tas ir pļāvējs ar izkapti, kas nogriež ziedus. Mēs pret to neko nespējam, jo “tai ir spēks no augstākā Dieva”. Tā ir visas cilvēces nāve, Dieva dusmas un visas dzīves beigas.

Bet otra ir nāve mūsos, tā ir mūsu pašu nāve. Arī tā mūsos ir kopš Ādama krišanas. Bet tā pieder mums. Mēs ik dienas tajā mirstam Jēzū Kristū vai arī mēs viņu noliedzam. Šai nāvei mūsos ir kāda saistība ar mīlestību pret Kristu un cilvēkiem. Mēs tai mirstam, kad mīlam Kristu un brāļus no visas sirds, jo mīlestība ir pilnīga nodošanās tam, ko cilvēks mīl.

Šī nāve ir žēlastība un mīlestības piepildījums.

Mūsu lūgšanai vajadzētu būt, lai mēs nomirstam šajā nāvē, lai tā mums tiek sūtīta, lai nāve no ārpuses pie mums nāk tikai tad, kad šī mūsu pašu iekšējā nāve mūs tai ir sagatavojusi.

Jo mūsu nāve patiesībā ir tikai ceļš uz pilnīgu Dieva mīlestību.