Baznīca un Dieva mērķis virs zemes

Baznīca kā īpaša kopība kalpo dievišķā pasludinājuma mandātam un divkāršā veidā: pirmkārt, tādejādi, ka viss šajā kopienā ir vērsts uz Kristus pasludinājumu visai pasaulei, tā, ka draudze pati ir tikai darbarīks, līdzeklis mērķa sasniegšanai.

Otrkārt, tā kā līdz ar draudzes iestāšanos par pasauli jau ir noticis dievišķā pasludinājuma mandāta piepildījuma sākums un mērķis, un tā kā draudze vēlas būt vienīgi darbarīks un veids mērķa sasniegšanai, tad tā ir kļuvusi par visas Dieva darbības pasaulē galamērķi un centru.

Visskaidrāk šīs dubultās attiecības raksturo vietnieciskuma jēdziens.

Kristīgā draudze stāv tai vietā, kurā vajadzētu stāvēt visai pasaulei, un tā kā tā vietnieciski kalpo visai pasaulei, tad tā tur ir pasaules labā. No otras puses, pasaule tur, kur atrodas draudze, gūst savu piepildījumu. Draudze ir “jauna radība”, “jauna kreatūra” (2.Kor.5:17), mērķis Dieva ceļiem virs zemes.

Šajā dubultajā vietnieciskumā draudze atrodas kopībā ar Kungu un seko Viņam, kurš bija Kristus tieši tāpēc, ka bija šeit dēļ pasaules un nevis dēļ sevis paša.