Vai luteriskajā baznīcā ir vajadzīga grēksūdze?

Noklausies šo e-publikāciju

Saskaņā ar Bībeli un mūsu luteriskajām ticības apliecībām grēku uzskaitīšana privātgrēksūdzē nav nepieciešama. Lai palīdzētu ticīgajiem, ir ieteicams, ka pastāv personiskas attiecības ar bikstēvu, taču Sv. Rakstos par to nav dota īpaša pavēle. Būtībā tam ir liela nozīme, ka baznīcā tiek saglabāta absolūcija jeb grēku piedošanas sakraments.

Absolūciju ir iespējams saglabāt ne tikai ar privātas grēksūdzes palīdzību, bet arī citos veidos. Un tā tas ir noticis šeit pie jums, — esmu to novērojis gan Baltijas emigrantu baznīcās Stokholmā, gan baznīcās Rīgā, ka līdzīgi kā Vācijā jūs grēku piedošanu saņemat pie altāra individuālā veidā, uz ko norāda roku uzlikšana. Tā ir viena no iespējām. Bet ir vēl trešais veids, kas nav tik ieteicams, un ko es pat uzskatu par sliktu praksi. Proti, Zviedrijas baznīcā parasto vispārējo absolūciju, kad grēku piedošanu pasludina no altāra, neattiecinot to uz katru ticīgo individuāli, jo visa draudze paliek sēdot savos solos. Tādējādi ir izmainīta absolūcijas ārējā forma, kur tiek apgalvots, ka šajā gadījumā absolūcija ir vērsta tikai uz tiem, kuri ir atgriezušies un kuriem ir nopietni nolūki savus grēkus atstāt, un tādēļ piedošanu saņem tikai šie cilvēki, un neviens cits. Jāšaubās, vai tā vairs ir absolūcija, jo līdz ar to tā kļūst vienkārši par sprediķi, un es pat teiktu, ne pārāk labu sprediķi. Tādēļ es ļoti iebilstu pret šādu vispārēju absolūciju, kad grēku piedošana netiek davināta individuāli.

Es uzskatu, ka vislabāk ir paturēt vienīgi privātu absolūciju bikts kambarī, kur mācītājam un grēku nožēlotājam ir iespējams vienam ar otru sarunāties. Tas dod daudz garīgas svētības dažādā veidā, ne tikai pārrunājot ar mācītāju un saņemot labus padomus. Atzīstot konkrētus grēkus, jūs iegūstat dziļāku izpratni par Dieva gribu Viņa svētajos baušļos un ieraugāt savus grēkus pavisam citādā gaismā — ne vairs vispārīgi, bet ļoti īpaši, un jūs varat būt droši un pārliecināti, ka šie grēki jums ir piedoti. Bet mums jāatceras, ko es sākumā minēju, ka grēku uzskaitīšana nav Rakstos pavēlēta, tomēr saskan ar Svēto Rakstu priekšstatiem un pastorāli tā ir ļoti vērtīga. Taču tai pat laikā to nevajadzētu padarīt par absolūtu biblisku prasību un nepieciešamību.

Kāda ir absolūcijas nozīme?

Par Sv. Absolūciju mūsu luteriskās ticības apliecības runā kā par vienu no tiem sakramentiem, kas mums ir doti. Kā sacīts Augsburgas ticības apliecības apoloģijā, Kristus mums ir iestādījis Sv.Kristību, Sv.Vakarēdienu un Sv.Absolūciju. Sakramenti ir pamatoti dievišķā iestādījumā un tie ir doti katram kristietim individuāli par grēku piedošanu. Grēku piedošana, protams, ir kopīga iezīme visiem sakramentiem, no kanceles sludinātajam Dieva vārdam, sprediķim. Bet specifiski un konkrēti absolūcijai atšķirībā no citiem sakramentiem, trūkst ārējas, redzamas zīmes, lai arī daudzreiz roku uzlikšana ir lietota kā ilustrācija tam, ka šeit grēku nožēlotājam tiek sniegta grēku piedošanas dāvana. Taču tam, protams, nav striktas bibliskas pavēles un absolūciju var saņemt arī bez roku uzlikšanas. Sakramenti dod vienu un to pašu dāvanu grēku piedošanu atšķirīgos veidos. Īpašais sakramentu raksturs salīdzinājumā ar Dieva vārdu ir tas, ka sakramenti ir domāti katram personiski, proti, neviens cits, bet tieši tu tieci kristīts; neviens cits, bet tieši tu saņem grēku piedošanu. Tā ir pati svarīgākā iezīme, kas raksturo šo sakramentu, ka grēku piedošana šeit ir dota katram individuāli.