Grēksūdzes loma baznīcas dzīvē un darbā

Grēksūdze tiek saukta arī par absolūciju. Nav grūti paskaidrot, kādēļ. Grēksūdze un absolūcija ir divas šī žēlastības līdzekļa daļas, kuras tādēļ var saukt gan vienā, gan otrā vārdā.

Neatkarīgi no tā, kurš vārds tiek lietots, svarīgi ir tas, lai mēs izprastu tā būtību. Dažkārt šim žēlastības līdzeklim kristīgajā baznīcā ir bijusi slikta reputācija. Dažkārt ir teikts, ka tas ir ticis aizliegts. Bet tas nav pareizi:

“Mēs nenoraidām grēksūdzi baznīcās, jo Tā Kunga miesa tiek pasniegta tikai tiem, kuri iepriekš ir uzklausīti un ir saņēmuši grēku piedošanu. Un cilvēkiem caur absolūciju tiek rūpīgi izskaidrota ticība, par ko līdz šim netika teikts ne vārds, Mūsu ļaudis tiek mācīti, ka tiem augstu jāvērtē absolūcija kā paša Dieva balss, kas atskan saskaņā ar Viņa pavēli.”

No šī citāta arī top skaidrs, ka grēksūdze un grēku atlaišana ļoti bieži notiek kopā ar Svēto Vakarēdienu. Tas var tikt darīts divos veidos. Sākotnēji tika praktizēts tikai viens veids: personīga grēksūdze pirms Svētā Vakarēdiena, taču vēlāk draudžu skaitliskais lielums radīja nepieciešamību pēc grēksūdzes, kurā vienlaicīgi piedalās visa draudze. Tomēr visiem kristiešiem jātop pamudinātiem lietot arī personīgo grēksūdzi, pat ja biežāk lietotā ir kopīgā grēksūdze. Tomēr būtu arī jāatzīmē, ka grēksūdze pastāv arī atsevišķi no Svētā Vakarēdiena svinēšanas. Grēksūdze katram kristietim ir pieejama jebkurā brīdī, kad viņš vēlas izmantot šo žēlastības līdzekli.