Bībele ir arī ķeceru grāmata
Apdomāsim, kādas briesmas mums draud, ņemot vērā neskaitāmi daudzās un juceklīgās balsis, kas skan mums apkārt, un ņemot vērā visu dažādo mācītāju un grāmatu izvēli. Mēs, nabaga cilvēkbērni, esam kā avis, kas izbēgušas lielā un mežonīgā tuksnesī, kur no visām pusēm sauc ganu balsis, kas saka: “Nāciet šeit, te ir ceļš!”
Un mums patiesi ir jāizbīstas. Grāmatu rakstīšanai nav gala, un īpaši mūsu laikā ir vesela jūra ar reliģiskiem rakstiem, kas plūst un veļas no visa veida reliģiskiem novirzieniem. Tomēr neticiet katram garam, bet pārbaudiet garus, vai tie ir no Dieva, — ne velti apustulis tā aicina. Jo tā tas ir, ka mūsu atziņa un mūsu stāvoklis mūžībā lielā mērā būs atkarīgs no tā, kādas grāmatas savas dzīves laikā esam lasījuši un kādus mācītājus esam godājuši.
Tādēļ apdomā to, ka ir: kaitīgi lasīt un klausīties, ja tas, ko tu lasi un klausies, nenāk no patiesības, jo tas kā inde ienāk tavā dvēselē un miesā, laikā un mūžībā samaitājot dārgāko, kas tev pieder.
Ja kāds lieto Bībeli kā Dieva vārdu — ar bijīgu, pazemīgu, paklausīgu un Dieva Garam padevīgu bērna paļāvību, ko prasa Dieva vārds, — tas katrā ziņā saņems dzīvības ūdeni un ar Dieva uzticību taps pasargāts no nāvīgiem maldiem.
Taču ak vai! Mēs zinām, ka avots ir dziļš un mums vajadzīgi smēlēji un smeļamie trauki, proti, mums vajadzīgi skaidrotāji, kas mūsu priekšā cels gaismā Bībeles svētos noslēpumus, un šeit — tieši šeit arī mums, kas uzticamies Bībelei, var rasties briesmas. Jo skaidrotāji mēdz būt dažādi un Bībeles valodu grib izmantot pat tumsas kungs, velns, kā tas bija toreiz, kad viņš kārdināja Kristu tuksnesī, un vairums velna apustuļu jeb ķeceru rīkojas līdzīgi. Mārtiņš Luters, to paskaidrodams, ir sacījis, ka Bībele ir arī ķeceru grāmata, kas arī tiem aizlienē savus svētos vārdus.
Līdzīgās e-publikācijas