Luterāņu baznīcas kopība ar citiem luterāņiem
Obligātais un saistošais pamats luterāņu baznīcām, draudzēm, draudžu locekļiem, amata nesējiem un institūcijām ir Svētie Raksti un Luteriskās ticības apliecības dokumenti.
Pie tiem pieder Vecās un Jaunās Derības Svēto Rakstu kā Dieva Vārda atzīšana un lietošana, kā arī “Vienprātības grāmatā” apkopotie reformācijas ticības apliecības dokumenti: senbaznīcas ticības apliecības — Apustuļu, Nīkajas, Atanasija ticības apliecība, Augsburgas ticības apliecība, Augsburgas ticības apliecības Apoloģija, Šmalkaldes artikuli, [traktāts] “Par pāvesta varu un primātu”, Mazais katehisms, Lielais katehisms, Konkordijas formula.
No tā izriet baznīcas kopība ar draudzēm, kuras atzīst šos pašus ticības apliecības dokumentus kā Latvijā, tā ārzemēs. Jo baznīcas redzamā vienotība saskaņā ar Rom.12:4-12; 1.Kor.1:10-17; Ef.4:3-6; Augsburgas ticības apliecības V un V1I/VI1I; Augsburgas ticības apliecības Apoloģija V un VII ir pamatota skaidra Evaņģēlija sludināšanā un pareizā sakramentu pārvaldīšanā.
Pie tā pieder arī luterisko baznīcu sadraudzībā esošo baznīcu amatu nesēju (bīskapu un mācītāju) ordinācijas izpildīšana, to atzīšana:
“.. ka neviens Baznīcā publiski nemāca vai nesprediķo, vai pārvalda sakramentus kā vien, ja tam ir likumīgs aicinājums.”
No tā izriet, ka vienas zemes vai valsts ietvaros nevar pastāvēt luteriskās baznīcas, kuras savstarpēji neatzīst viena otru kā ticības apliecību dokumentos balstītā sadraudzībā esošas. Iztrūkstošā baznīcas sadraudzība ir pretrunā ar Svētajiem Rakstiem un ticības apliecību saturu.
Līdzīgās e-publikācijas