Vienīgā Konfesionāli luteriskā draudze Latvijā
Šodien aprit viens gads kopš oficiāli reģistrēta Konfesionāli luteriskā Augšāmcelšanās draudze, kas ir pirmā un līdz šim vienīgā Konfesionāli luteriskā draudze Latvijā.
Laikā, kad lielākā daļa luterāņu baznīcu attālinās no Rakstos atklātās patiesās mācības, kļūstot liberālas, tolerantas un remdenas, tad, lai ļaudis netiktu mulsināti un zinātu, kurp doties, patiesās luteriskās draudzes bija spiestas akcentēt savu misiju, nosaucoties par konfesionālām.
Konfesionāli luteriskā Augšāmcelšanās draudze ilgu laiku tika saukta par Augsburgas ticības apliecības Augšāmcelšanās (bet vēl pirms tam – Bulduru) luterāņu draudzi un iekļāvās līdzīgi saukto, tas ir, Augsburgas ticības apliecības draudžu kopumā, kuru praksē (faktiski, ne juridiski) pieņemts dēvēt par Konfesionāli luterisko baznīcu.
Laika gaitā nepiepildītu ambīciju, savstarpēju simpātiju un antipātiju, kā arī tīri materiālistiskas ieinteresētības dēļ, tika pastrādāts daudz posta darbu, kā rezultātā 2008. gadā notika Augsburgas ticības apliecības draudžu šķelšanās.
Lai gan turpmākos trīs gadu turpinājās intensīvas sarunas, ar cerībām atjaunot sadraudzību ar citām Augsburgas ticības apliecības draudzēm, taču lūgums uz izlīgšanu ik reizi tika noraidīts, uzskatot, ka šī draudze kā veselums ir jāatstāj pašiznīcībai.
Par spīti šīm apgrēcinošajām lietām Augsburgas ticības apliecības Augšāmcelšanās luterāņu draudze tomēr turpināja savu darbību, pastāvot ortodoksā mācībā un sadraudzībā.
2012. gada tika izveidotas ciešas sadraudzības saites ar Somijas Konfesionāli Luterisko baznīcu un pēcāk tika nolemts mainīt nosaukumu uz atbilstošāku, ko realizēja praksē 2014. gada 29. janvārī.
Sīkāk par Konfesionāli luterisko Augšāmcelšanās draudzi varat uzzināt ŠEIT.
Visu strīdu rezultātā radās tīrradnis “Konfesionāli luteriskā Augšāmcelšanās draudze”
Vai tā nav Lepnība? ‘Lepnība’ rakstu ar lielo burtu, jo tas ir varens spēks.
Godīgi atzīstos, ka pārkāpju principu – nekad nelasīt komentārus. Nekad.
Iepriekš komentārs ir labs atgādinājums tam, ka visbiežāk cilvēks izlasa rakstītā tekstā to, ko apriori tur grib izlasīt, nevis to, kas tur ir uzrakstīts.
Par formu: tipiska ziņa, kurā minēti tikai galvenie fakti hronoloģiskā secībā. Atsevišķi vārdi, kuriem tā vien prasās piedēvēt teoloģiskus zemtekstus, ir kristieša ikdienas leksika un ņemti vai izriet no Rakstiem. Jūs taču neesat jezuīts, a’,…Cody?
Tātad turpināsim. Kur ir, kaut dziļi slēptā veidā, atrodams vārds “tīrradnis” (un kāpēc dvako pēc ironijas?)? Vai tanī faktā, ka draudze Dieva žēlastībā izdzīvoja tad, kad to pameta peļķē tie, kas tanī pērās? Un, kas vēl svarīgāk, ne tikai izdzīvoja, bet arī atplauka Dieva nodomā Viņa vārdam par godu?
Ja Jūs, draugs, Cody, zināt, ar ko parasts ēdamgalds atšķiras no Dievgalda, tad Jums būtu jāzina, ka izsenis termini “heterodoxae” un “impurae” pēc būtības ir sinonīmi un ka Kristus ir jāmeklē “intra ecclesiae purae”. Ja ar savu vārdu “tīrradnis” Jūs varat aizstāt vismaz “un” vai “ka” mūsu ticības apliecībās, tad ar Jums vēl nav cauri, taču, ja redzat zināmu līdzību vārdos “tīrradnis” un “purus”, tad pienāciet pirms dievkalpojuma. Parunāsim par lepnību ticības pārliecībā.
Ziniet, Cody, es esmu lepns par to, ka Dievs neļāva draudzei mirt. Ziniet, Cody, es esmu lepns par Kristu, ko ik svētdienu mēs sastopam Evaņģēlija vārdā un Sakramentā; es ar sirdi un dvēseli gribētu piebalsot lepnībā Pāvilam, kad viņš lepojas ar Kristu; tāpat – mūsu lielajiem teologiem, kas baznīcas kontekstā rakstīja: “Mēs ticam, mācām un apliecinām…” Vai nav lepnība?
Taču Jums tas neder. Ticības apliecība Jums ir lepnība. Labāk arī Rakstus nelasīt, ja nu izrādās, ka tā ir patiesība, kurai noticot un kuru apliecinot, var ieslīgt lepnībā!? Paradokss, mjā…
Iespējam, ka Cody bija domājis lepnību, kas neļāva šo draudzi uzņemt augsburgeru saimē
Man patīk Roberto labticība, saistībā ar to, “ko Cody varētu būt domājis:?”
Tomēr labāk man patīk kā Indrex (lai arī sakās pārkāpjot savus principus) neatsakās no pamat-principa – atspēkot maldus.
Bet visvairāk man patīk, …esmu patiesi priecīgs par Konfesionāli luterisko Augšāmcelšanās draudzi. Sveiciens gada jubilejā!
Sirsnīgs paldies Jums katram ebaznīcas redakcijā visas draudzes vārdā.
Indrex, esmu ļoti noskumis, ka aizvainoju Jūsu draudzi. Lūdzu piedodiet! Nekādā veidā to negribēju darīt.
Manā komentārā bija ironija. Bieži lasu šo portālu, bieži redzu portāla autoru paaugstināšanos pār LELBiešiem. Arī šajā rakstā vārdā “Vienīgā” saskatīju lepnību.
Indrex, es patiesi esmu priecīgs par Jūsu draudzi. Vēl pirms komentēt biju pievienojis Jūsu draudzes mājas lapu grāmatzīmēm, un nopriecājos, ka ir audio ieraksti. Ļoti vēlētos parunāt par lepnību ticības pārliecībā. Neesmu teologs, bet vienkāršs baznīcēns, klausītājs nevis oponents.
Labi, Cody, par to, kas bijis.
Tikties tik tiešām ir iespējams, tāpat arī personiski parunāt. Var to darīt rakstiski, taču es to neieteiktu kā universālu saziņas veidu.
Ja Jūs spējat atzīt, ka esat klausītājs, tad Jūsu sirds vēl nav cieta. Jo VĀRDS tapa miesa un mājoja mūsu vidū…
Mūsu mājas lapa atrodas, šķiet, mūžīgā izstrādes stadijā ar milzumu trūkumu, taču sadaļā “Kontakti” ir atrodams mans telefona nummurs. Vislabākais veids, kā iepazīties, ir atnākt uz dievkalpojumu [pirms tā ienākot pie manis], un pēc tā mēs varētu aprunāties par to, kas sāp.
“.. ikvienam, kurš apliecina Kristu un Viņa mācību, piemīt ietiepība, dievbijīga kristieša ietiepība. Doktrināros jautājumos nedrīkst atsacīties ne no vismazākā sīkuma. Ja ir apdraudēta Evaņģēlija mācība, tad dusmas, dedzība, uzstājība, ietiepība un nesamierinātība ir tikumi. Pat lepnums un stūrgalvība ir tikumi, jo uzklausīta tiek vienīgi Dieva balss. Tādējādi droši un bez kompromisiem tiek apliecināta ticība. Jo, ja tā netiek apliecināta, tā tiek noliegta.” [Dr. M. Luters]
Jāpiekrīt cody par to paaugstināšanos, bet nu es gan neteiktu, ka tikai pār lelebiešiem, bet arī jāsaprot, ka ir jāiestājas pret maldiem, jo asi.
Lai viss būtu svētā glītumā.:)
Indreks, paldies par atbildi! Dažreiz sanāk būt karstgalvim.