Svētā Vakarēdiena nepieciešamība

Lai arī visiem kristiešiem, saskaņā ar Rakstu priekšrakstiem [1.Kor.11:26-29], būtu bieži jāiet pie Svētā Vakarēdiena, mēs nevaram sacīt, ka Svētais Vakarēdiens būtu absolūti nepieciešams.

Pestīšanai absolūti nepieciešama ir Kristus miesas garīga ēšana [Jņ.6:53] jeb ticība Kristum; taču Viņa miesas sakramentāla ēšana nav absolūti nepieciešama. Arī šajā gadījumā ir spēkā Sv. Augustīna vārdi:

“Nosodāms ir nevis Sakramenta trūkums, bet gan tā noniecināšana.”

Tomēr kristīgam mācītājam būtu pastāvīgi jāatgādina saviem draudzes locekļiem, ka vienaldzīga attieksme pret Vakarēdienu vai tā ignorēšana faktiski arī nozīmē tā noniecināšanu un šāda Tā Kunga iestādījuma noniecināšana ir līdzvērtīga apostāsei.

Luters, Lielajā katehismā, “Par Altāra Sakramentu”:

“Jo es saucu Sakramenta nicināšanu, kad kāds ilgāku laiku neiet pie Sakramenta, kaut gan tam nav nekādu šķēršļu, un arī netiecas pēc tā.”