Saskaņā ar nepārprotamām Rakstu mācībām, ticīgais tiek attaisnots vienīgi ticībā, bez bauslības darbiem (Rom.3:28; 4:5; Fil.3:9). Raksti apstiprina šo patiesību pozitīvā formā, tiešā veidā attiecinot attaisnošanu uz ticību (Rom.3:21-24), un negatīvā formā – izslēdzot no attaisnošanas visus pašu cilvēku darbus kā iespējamo attaisnošanas iemeslu (Rom.3:27). Patiešām, Raksti viennozīmīgi uzsver, ka visi, kuri grib izpelnīties attaisnošanu pēc darbiem, ir pakļauti lāstam (Gal.3:10), ilustrējos šo faktu ar piemēriem, kuri neatstāj nekādas šaubas attiecībā uz to, vai, runājot par attaisnošanu, no tās būtu jāizslēdz cilvēku darbi (Rom.4:1-3; Lk.18:9-14).
Lasīt tālāk »
Ņemot vērā visu emocionālo un patvaļīgo izrīkošanos ar žēlastības līdzekļiem, jāteic, ka Lutera atbilde Karlštatam rakstā Pret debesu praviešiem nebūt nav zaudējusi aktualitāti.
Lasīt tālāk »
Saskaņā ar Rakstiem, labie darbi ir taisnojošās ticības augļi (1.Jņ.5:4; Gal.2:20; 5:6; Ebr.11:4-39). Tādēļ, runājot par labajiem darbiem šī termina strikti bibliskā izpratnē, tajos ietilpst ikviena doma, vēlme, vārds un darbs, ko ticīgais dara ticībā Kristum Jēzum. Tādēļ visās mūsu dogmatiķu sniegtajās labo darbu definīcijās ir pamatoti uzsvērts ticības elements.
Lasīt tālāk »
Tā kā Sv. Pāvils savā Vēstulē romiešiem apgalvo, ka “pagāni [..] sekodami savai dabai, izpilda tikumības likuma prasības” (2:14-15; skat. arī 1:19-20, 32), mums ir jāapskata arī jautājums, kādā ziņā pagāni jeb neatdzimušie ir spējīgi darīt labus darbus.
Lasīt tālāk »
Jau 1523. gadā, piecus gadus pirms Jņ.17:20-23 tekstu skaidroja Mārtiņš Luters, Filipu Melanhtonu viņa darbā “Annostationes et conciones in Evang. Ioannis” nodarbināja doma par “Tā Kunga Augstā priestera lūgšanu”.
Lasīt tālāk »
Atsauces (0)