Būt Dieva žēlastības valstībā

Cik ilgi cilvēks pastāv Kristības žēlastībā?

Skaidrs, ka cilvēks nevar visu savu dzīvi vienādi dusēt Dieva rokās – tāpat, kā tas dusējis zīdaiņa vecumā. Katram vecumam ir savas īpatnības, un tas attiecas arī uz ticības dzīvi. Gluži kā cilvēka domu dzīve, viņam pieaugot, kļūst arvien apzinīgāka un patstāvīgāka, tāpat arī ticības dzīvei ir jākļūst aizvien apzinīgākai. Arī ticībai ne vienmēr ir vienādas izpausmes.

Bērna ticībai ir savs laiks, pārejas vecuma ticība izpaužas citā neatkārtojamā veidā, bet apmēram tad, kad ķermenis ir sasniedzis briedumu, arī ticībai jāizpaužas tā, kā tas piederas pieauguša cilvēka dzīvē. Taču izpausmēm nav izšķirošas nozīmes. Izšķirošais ir tas, ka cilvēkam ir līdzdaļa Kristū, kas tam ir tikmēr, kamēr viņš tic.

Līdzdaļa Kristū ir vienāda visiem, kas tic, jo pat mazākā ticība dāvā visu Kristus žēlastību, proti, pilnīgu visu grēku piedošanu.

Ja cilvēks ir žēlastības valstībā, tad žēlastība apsedz visu. Tas nozīmē, ka ikvienam cilvēkam, bērnam vai pieaugušajam, kas tic savam Glābējam, ir pilnīga pieeja visai Dieva žēlastībai. Šai ziņā tas nevar būt vairāk kristietis, nekā tas jau ir. Varbūt viņš var kļūt vairāk pieredzējis kristietis, pazemīgāks un šķīstāks kristietis, bet vairāk un lielāks kristietis tas nevar kļūt, jo, ja vien viņam ir Kristus, tad viņam ir viss Kristus un Viņa taisnībai nekā netrūkst.