Labais gans

Jēzus, labais gans (Jņ.10:11), tam nav nekāda sakara ar vispārējām ganu idillēm un poēzijām.

Visu tamlīdzīgo teksts izslēdz. “Es esmu”, ar to top skaidrs, ka runa nav par ganiem un viņu darbu visumā, bet gan vienīgi par Jēzu Kristu.

Es esmu labais gans, nevis kāds labais gans, it kā Jēzus varētu salīdzināties ar citiem ganiem un mācītos no viņiem, kas ir labais gans.

Kas ir labs gans, to var piedzīvot vienīgi no tā labā gana, kam blakus nav neviena cita, no Es, no Jēzus.

Un arī visi pārējie gana amati Jēzus Kristus baznīcā līdzās labajam ganam nenoliek otro un trešo, bet gan ļauj vienīgi Jēzum būt labajam draudzes ganam. Viņš ir virsgans (1.Pēt.5:4), tas ir viņa gana amats, kurā piedalās draudžu gani, vai arī viņi izbojā gan šo amatu, gan ganāmpulku.

Tas, ka ir runa par labo ganu, un nevis par vienu ganu citu starpā, tūlīt kļūst skaidrs no neparastā darba, kas ir viņa veikts.

Runāts netiek par ganīšanu, dzirdināšanu un palīdzēšanu , bet labais gans atdod dzīvību par avīm.

Jēzus tāpēc saucas labais gans, jo mirst par savām avīm.