Altāris tiek sagatavots

“Jēkabs sveiks nonāca Sihemas pilsētā. .. Un viņš nopirka to zemes gabalu, uz kura savu telti bija uzcēlis, par simts naudas gabaliem. Un viņš uzcēla turpat altāri.” [1.Moz.33:18-20]

Kad nu Jēkabs ir saņēmis mierinājumu, ir dziedināts, sveiks un vesels, turklāt atbrīvots no nāves draudiem un arī sāpes izmežģītajā gūžā ir rimušas, viņš ceļ altāri, lai pateiktos Tam Kungam par to, ka atkal kļuvis vesels un ir dziedināts. Jo altāris tiek sagatavots, lai tur mācītu Dieva vārdu, lūgtu, pateiktos Dievam un darītu visas pārējās lietas, kas vajadzīgas dievkalpojumam.

Kad Svētie Raksti vēsta, ka tiek celti altāri, tas nozīmē, ka tiek dibinātas skolas vai baznīcas, kuras paredzētas, lai noturētu dievkalpojumu un nodrošinātu visu, kas tam vajadzīgs. Altāri nav celti tālab, lai tur sarīkotu izrādes vai nevajadzīgas ceremonijas, nedz arī lai nestu mises upuri, bet gan – lai tur sludinātu Dieva vārdu. Tā nu šeit tiek aprakstīts tas, cik priecīgs Jēkabs bijis savā sirdī pēc atbrīvošanas. Tomēr viņš šajā laimē neaizmirst Dievu, kas viņu atbrīvojis. Jēkabs ceļ altāri, māca savus bērnus, vada savu saimi un draudzi, mudina to piesaukt Dievu un pateikties Viņam.