Svētību eņģelis
Noklausies šo e-publikāciju“Tas eņģelis, kas mani atpestījis no visa ļauna, tas lai svētī šos zēnus.” [1.Moz.48:16]
Jēkabs šeit sauc Dievu par eņģeli – tieši tāpat, kā iepriekš, 1. Mozus 32:31 saka, ka ir cīnījies ar eņģeli: “Es esmu Dievu redzējis vaigu vaigā.” Jo šis eņģelis ir pats Kungs jeb Dieva Dēls, ko Jēkabs ir redzējis un ko Dievs sūtījis pasaulē, lai Viņš mums pasludinātu pestīšanu no nāves, grēku piedošanu un Debesu Valstību. Un šis eņģelis ir mūsu Pestītājs un Atriebējs, kas, īstenodams savas tiesības, izglābis un atbrīvojis mūs no velna varas. Velns ir pakļauts Bauslībai – tādēļ, ka ir nonāvējis Dieva Dēlu. Tādēļ nu Bauslībai, velnam un nāvei it jākļūst gluži mēmiem, jāizstiepj rokas un jānododas gūstā Kungam Kristum, īstajam Uzvarētājam.
Te nu ir labi jāievēro, ka Jēkabs runā par Kristu, Dieva Dēlu, kas vienīgais ir eņģelis jeb sūtnis, savā laikā piedzimis kā patiess Cilvēks no Jaunavas Marijas – ne Tēvs, nedz arī Svētais Gars. Jēkabs skaidri izšķir trīs Personas, tomēr piebilst: “Tas lai svētī šos zēnus.” Svētību Jēkabs nepārprotami piedēvē tikai Dievam.
Ieskaties