:: e – BAZNICA ::

Nepalikt zem lāsta

Proti, visi, kas dzīvo bauslības darbos, ir zem lāsta; jo ir rakstīts: nolādēts ir ikkatrs, kas netur un nedara visu to, kas ir rakstīts bauslības grāmatā. [Gal.3:10]

Te tu redzi, ka lāsts ir sava veida grēku plūdi, kas aizrauj projām ikvienu, kurš atrodas ārpus Ābrahama, tas ir, ārpus ticības taisnības un svētības apsolījuma, kas dots Ābrahamam. Taču, ja pati Bauslība, kas dota pēc Dieva pavēles ar Mozus starpniecību, pakļauj lāstam visus, kuri pakļauti Bauslībai, tad vēl jo vairāk lāstu atnes cilvēku likumi jeb noteikumi, kuri ir izdomāti ar cilvēka prātu.

Tātad tam, kurš grib paglābties no lāsta, ir jāsatver svētības apsolījums jeb Ābrahama ticība — citādi viņš paliks zem lāsta. No vārdiem “tevī tiks svētītas visas zemes tautas” varam secināt, ka visas tautas gan pirms, gan pēc Ābrahama ir pakļautas lāstam un mūžīgi paliks zem lāsta, ja neiemantos svētību Ābrahama ticībā, — viņam un viņa pēcnācējiem ir dots svētības apsolījums, kam jāizplatās visā. pasaulē.

Tādēļ mums jāatgādina lasītājam, ka šajā vietā netiek runāts par pilsoniskiem likumiem, tikumiem un laicīgām vajadzībām, kas gan ir labas lietas un Dieva iedibinātā kārtība, ko arī Raksti cituviet apstiprina un slavē, bet gan par garīgo taisnību, ar kuru tiekam attaisnoti Dieva priekšā un saukti par Dieva bērniem Debesu Valstībā.

Garīgā, dievišķā Debesu taisnība prasa novērst skatienu no visiem likumiem un darbiem, uzlūkojot tikai Ābrahama svētību un apsolījumu, kas mums rāda Kristu, svētības nesēju, Pestītāju un žēlastības devēju, tā ka garīgā taisnība, kas mums tiek sniegta Kristū, iemantojama bez likumiem un darbiem, tikai no žēlastības un svētības, kā tā ir tikusi apsolīta Ābrahamam un kā viņš tai ir ticējis.

Ja svētība var tikt sagaidīta un saņemta tikai no Kristus, tad ar Bauslības palīdzību svētība nav iemantojama.

Tātad tie, kuri ir pakļauti Bauslībai, netiek svētīti, bet paliek zem lāsta.