:: e – BAZNICA ::

Laimes ceļu lūkojot

Tā saka Tas Kungs: “Uzlūkojiet dzīves gaitas ceļus un izpētiet, kurš ir senlaikos bijis tas labais svētības un laimes ceļš, tad staigājiet pa to, un jūs atradīsit mieru savai dvēselei! Bet tie atbildēja: mēs negribam pa to staigāt!” [Jer.6:16]

Mūsu gadsimtā cilvēki tic attīstībai un progresam (ja viņi vispār kaut kam tic). Vārds “attīstība” ir pacelts pāri citiem vārdiem un tiek uzlūkots kā visu sarežģīto jautājumu risinājums. Mēdz teikt, ka mēs visu laiku dodamies uz priekšu un vecos laikus, kad trūka īstās apgaismības, atstājam aiz muguras.

Tādēļ mūsdienu cilvēks pastāvīgi tiecas pēc kaut kā jauna. īsu brīdi mēs kaut kam uzticamies, tad piedzīvojam vilšanos un atkal tiecamies pēc kaut kā jauna.

Neviens nešaubās, ka ļoti daudzās jomās cilvēce ir pieredzējusi strauju attīstību. Ir fascinējoši vērot visjaunākos zinātnes un tehnikas sasniegumus. Un zinātāji teic, ka nākotnē mēs pieredzēsim vēl lielākas lietas.

Bet vai šī attīstība cilvēku ir padarījusi laimīgāku? To mēs tik droši apgalvot nevaram. Morāles ziņā situācija ir kļuvusi nevis labāka, bet gan ļaunāka, un ir skaidri redzams, ka daudzu cilvēku sirdī valda izmisums.

Ja vien cilvēki ieklausītos Dieva vārdos par labo svētības un laimes ceļu! Jā, Dieva vārds tevi mudina vaicāt pēc pagātnes ceļa, jo svētīgais ceļš uz Dieva mieru un labu sirdsapziņu – ceļš uz iekšēju mieru, kas “augstāks par visu saprašanu”, – ir ļoti sens. Daudzi šo ceļu ir pametuši. Sentēvu kristīgā ticība arvien ir tikusi uzlūkota kā pārāk vecmodīga. Cilvēks allaž meklē ko jaunu un nevēlas staigāt veco ceļu. Bet, lai kur viņš meklētu un kādus ceļus staigātu, Dieva mieru tas neatradīs.

Vai tu dzirdi Dieva vārda laipno balsi, kas tevi aicina? – Izpēti senlaiku svētības un laimes labo ceļu un dodies pa to, tad tu atradīsi mieru savai dvēselei.

Senais svētības ceļš ir atgriešanās un ticība Jēzum. Tā tev dos izlīgumu ar Dievu un vedīs pie Jēzus krusta, tavu grēku izpirkuma, dāvājot žēlastību paļauties uz Viņu, kas par tevi miris.

Mēdz gadīties, ka, pārdomājot savu dzīves gājumu, cilvēks daudz ko nožēlo. Taču neviens nav nožēlojis, ka sekojis Jēzum. Vismazāk cilvēks to nožēlo, stāvēdams nāves vārtu priekšā.

Vienīgi Jēzus spēj mūs izvest cauri nāves vārtiem, neviens cits to nespēj.