Divas derības

“Par Ismaēlu Es tevi esmu uzklausījis; Es svētīšu arī viņu, .. bet Savu derību Es celšu ar Īzāku.” [1.Moz.17:20-21]

Šie vārdi skaidri pierāda, ka pēc apgraizīšanas derības ir dota vēl cita – tāda derība, kuru saņēmis tikai Īzaks, nevis arī Ismaēls, kam apgraizīšanas derība dota tāpat, kā Īzakam.

Kas tad tā par derību? Nekas cits, kā apsolījums par Kristu, ko Ābrahams ir labi sapratis. Un šeit redzam to, ko es bieži esmu sacījis, proti, ka laicīgajos apsolījumos ir iesaistīti arī garīgie, mūžīgie apsolījumi. Laicīgajam apsolījumam ir savs vārds, proti, visiem Ābrahama pēcnācējiem jātiek apgraizītiem; turpretī otrai derībai nav sava vārda, un tā nav apzīmēta ne ar kādu darbu. Tomēr tieši šī ir garīgā derība, kas saistīta ar Kristu, gaidāmo Pestītāju.

Apgraizīšanas derība tiek dota pirms Mozus Bauslības, un arī tā ir saistīta ar mūsu darbiem. Apgraizīšana ir pavēlēta noteiktai tautai, noteiktā zemē un noteiktā laikā, proti, tai jāpastāv tik ilgi, kamēr dzīvos Ābrahama pēcnācēji. Īzaka derība nav saistīta ar mūsu darbiem, bet dota par brīvu, bez noteikta vārda un laika, tomēr tā tiek dota tikai Īzaka dzimumam, lai neviens negaidītu svētību no cita dzimuma un tautas.

Tā nu šie vārdi pieder apsolījumam par Kristu – šis apsolījums pārsniedz visas Ābrahama vēlmes un lūgumus.