Kristus un atkal Kristus

“Kas noliedz savu ļauno darbu, tam tas neizdodas, bet, kas tajā (savā pārkāpumā) atzīstas un turpmāk tā vairs nedara, tas izpelnīsies žēlastību. (Sal.pam.28:13)

Man ir divas ziņas. Vai sākt ar priecīgo vai bēdīgo?
…Kristus nāk uz tiesu.
Kura tā bija?
Otra ziņa būs radikāli pretēja pirmajai:- …Tas Kungs Kristus Jēzus patiesi nāk uz tiesu…!

Iespējams, ka Jūs jau ne pirmo reizi dzirdat apgalvojumu, ka Dieva vārds ir nemainīgs, bet, ka mūsu mainīgā attieksme ir tā vainīgā, ka citam tas pats Dieva vārds skan kā evaņģēlijs, bet citam kā bauslība. Un tā tas patiesi ir, bet vēl pat vairāk, jo pat atkarībā no mūsu mainīgā garastāvokļa var izmainīties mūsu attieksme pret nemainīgo Dieva vārdu.

Tātad Šīs divas ziņas – pirmā „Kristus” un otrā „atkal Kristus”… un tas nav kā matemātikā, ka saskaitāmo kārtība neietekmē rezultātu. Kristus ir bēdīgā ziņa tiem, kas iet pazušanā un Priecīgā ziņa tiem, kas uz viņu tic, jo Kristus nāk uz tiesu lai ikviens saņemtu, ko miesā būdams darījis – labu vai ļaunu.

Bet kas nosaka, kas ir labs un kas ļauns un kā man uzzināt, kas ir taisnība?
Varbūt mans gaišais un analītiskais prāts vai varbūt tas sīkais ņerga kaut kur manas sirds dziļumos, ko citi sauc par sirdsapziņu?

Ja es, piemēram, neesmu ilgu laiku nācis uz baznīcu es domāju citādāk nekā, tad, ja regulāri apmeklēju visas iespējamās draudzes aktivitātes, vai vismaz piedalos iksezonas sestdienas talkā. Ja esmu daudz ziedojis no saviem līdzekļiem draudzes ziedojumu kastē, tad arī mana pašapziņa Dieva priekšā jūtas gluži citādi, ne kā taj’s reizēs, kad gluži vai ar varu esmu piespiedis sevi atbrīvoties no sīcenes, kas ķešā. Ja esmu izdarījis kaut ko sliktu un atzīstu, ka tas patiesi ir bijis grēks Dieva priekšā tad mana sirdsapziņa dod pilnīgi pretējus signālus kā tad, kad esmu ar ko labu un tīkamu savam tuvākajam kalpojis.

Kāpēc tas tā?

Vai tiešām visuvarenā Dieva attieksme mainītos manas rīcības dēļ; Vai tiešām Dievs pret mani ir labs, kad es pret Viņu esmu labs, un kļūst dusmīgs, ja negribu Viņam paklausīt; Vai tiešām es ar savu attieksmi, nostāju un rīcību varu iespaidot Dieva pretreakciju man? Vai es varu iespaidot Dieva suverēno gribu ar to, ko es daru vai nedaru? Man pašam reizēm šķiet, ka jā, bet citreiz, ka nē, un pats paradoksālākais ir tas, ka lai kāda būtu jūsu pārliecība, ikreiz jums ir taisnība (vismaz šķietami). Bet Svētie raksti mums atklāj citu taisnību: Bībelē stāv rakstīts, ka Dieva vārds ir nemainīgs; Dieva Vārds atklāj kas ir patiesība.

Jēzus ir patiesība. Kristus ir taisnība. Dieva Dēls Kristus Jēzus ir Dieva Vārds, kura spēkā viss ir radīts – un Dieva Vārda spēkā viss joprojām pastāv, un tieši Dieva Vārda Spēks jau ir tas, kas uztur pilnīgi visu, kas vien ir radies. Vai jūs to spējat saprast, aptvert, izskaidrot sev un citiem to Spēku, kas varēja no nekā radīt it visu? Es nevaru un esmu gatavs Godbijībā noliekties tā priekšā, kurš to var. Kurš radījis no neesošā visu esošo Valstību, kuras robežas apmērs īstenībā sniedzas ārpus paša visgudrākā cilvēka prāta spējām.

Taču es zinu! Jā, es pazīstu un zinu! Jebšu es būtu kāds viszinis vai svētais? Nebūt nē ar standarta prātu apveltīts un visnotaļ samaitāts grēcinieks, bet uzzināju to no Bībeles, kurā tad arī ir sastopams tas pats Dieva Vārds, par kuru es jums stāstu tādas neticamas lietas. Tas pats Vārds, kas iemiesojies cilvēka veidā staigāja pa zemes un ūdens virsu; Tas pats, kas tika nokauts, guldīts kapā un trešā dienā ir augšām cēlies (lai atgrieztos no kurienes nācis), tieši Tas pats nu no debesīm caur evaņģēliju un savu mācekļu un apustuļu ticības apliecībām atklājies man, jums un ikvienam Kristum ticīgajam, lai sauktu, pulcinātu un uzturētu pie sevis vienā pareizā ticībā.

Un ko tad tas Dieva Vārds tajā Bībelē ir man atklājis? – neko jaunu, neko tādu, ko es vai jūs jau iepriekš nebūtu zinājuši, vai mums draudzes mācītājs to nebūtu teicis: tikai to, ka Jēzus Kristus no debesīm nācis, lai mūs pazudušus un pazudinātus cilvēkus izglābtu no velna, nāves grēka un elles varas. Un atkal Kristus nāks laiku beigās, lai tiesātu dzīvos un mirušos. Kas tad ir tā īpašā vēsts, ko es jums gribu vēstīt? Nekas jauns, 2000 gadus vecas ziņas, kas tiek sludinātas jau visā pasaulē dažādos veidos, dažādās valodās un dažādu motīvu vadītas. Tas pats Kristus vakar, šodien un mūžīgi. Droši vien, ka pat draudzes ziņojumu daļā jūs atradīsiet kādu interesantāku jaunumu. Man nav nekādu jaunāko joku, ko ar jums padalīt; Mana gudrība nepalīdzēs jums ērti iekārtoties laicīgajā dzīves telpā; neesmu vēl iestudējis nevienu ludziņu, ar ko jūs tagad izklaidēt, un arī politinformācijas nodarbību nevarēšu jums pasniegt pat paša draņķīgākā televīzijas ziņu diktora līmenī. Kāpēc tad es te uzstājos? Vai lai es jums spīdētu? Ar ko vēl nebijušu, jums nezināmu, lai jūs šodien pārsteidz? Šodien atbilstoši baznīcas gada kalendāram ir beidzamā vasarsvētku svētdiena. Jūs jau laikam zināt, kas tad notika vasarsvētkos? Pareizi – Svētais Gars redzamā veidā izlējās pār draudzi. Vai Jūs gribētu to redzēt, vai gribētu būt tur klāt, vai jūs esat tam gatavi?

Vai arī mēs šeit neesam sapulcējušies 3vienīgā Dieva Vārdā? Vai ne tādēļ, lai uzklausītu pareizi sludinātu Svēto Dieva vārdu, un saņemtu pareizi pārvaldītus Svētos sakramentus? Vai arī mēs neesam Dieva Baznīca? Tad vai mums tiešām vajaga vēl kādas citas redzamas zīmes kā to esam saņēmuši Kristībā un ikreiz patiesā grēknožēlā pie Svētā vakarēdiena?

Es jums nevaru pasludināt neko citu kā vien Dieva Vārdu un to pašu Krustā sistu. Varenu ģeķi, Jēzu, kurš savā Dieva veidā būdams neturēja par laupījumu līdzināties Dievam. Dieva Dēlu, kurš nodzīvoja savu zemes dzīvi tā arī neizmantojot neko no savām Dievišķajām pilnvarām paša labā un lai galu galā nomira tik stulbā nāvē – pienaglots pie Staba. Un dēļ kam? kāda velna pēc Viņam to vajadzēja darīt? Vai ne dēļ tā, lai mēs ar savām lūpām varētu saņemt, to kas par mums dots – patiesu Dieva miesu un uzņemt sevī patiesas Kristus asinis, kas izlietas mūsu grēku piedošanai? Ja nu vienīgi tādēļ, lai arī mēs šodien varētu nākt pie Dieva galda un saņemt Viņa dārgās asinis un miesu. Priekš kam tāda pašuzupurēšanās un kāda jēga Jēzus upurim pie Krusta? Ja nu vienīgi lai Dieva Vārds dzīvā veidā mājotu mūsu un visu to Kristum ticīgo vidū, kuri šo beidzamo 2000 gadu laikā nav pārstājuši Kristu apliecināt. Lai mēs pie ticības nākuši ar pateicīgām sirdīm, varētu Dievu slavēt, Viņam pateikties un Viņu pielūgt, un atzīt, ka Kristus ir miris arī par mums, tam dēļ ka Svētais Gars ir arī mums dots, tādējādi ka Dievs Tēvs tā ir apliecinājis savu mīlestību pasaulei.

Es nesludinu jums savu gudrību. Ne no manis Dieva gars ir izgājis un ne pie jums vien tas ir nācis. Es to esmu saņēmis caur evaņģēlija sludināšanu un nododu jums tālāk bērniņi, lai jūs to nestu pasaulē. Neapēdat šo dārgo sēklu un neizbarojiet to putniem, ka jums tā nepazūd, bet paturiet dziļi savā sirdī Dieva Vārdus, ka ļaunais to jums neatņem, ka nepazaudējat to skaidro patiesību, kas atklājusies Kristū Jēzū, kurš visu kungs būdams kalpoja saviem kalpiem līdz pat nāvei. Pasaulē ir daudz dažādas gudrības, daudz dažādu taisnību, kā arī ir daudz dažādu mācību sludinātāju, kas no visām pusēm cenšas piebarot jūs ar savām, filozofiskajām taisnībām, ar savu pašu gudrību un ar saviem cilvēciskajiem padomiem – ko, kas, kam, kad un kāpēc būtu jādara lai sasniegtu patiesību. Bet neticiet tiem, kas saka miers, miers, kad gaidāms karš, nepaļaujieties uz tiem, kas sludina sevi, solot jums labklājību un veselību, kas saka, ka būs jau labi, kad sūdi smeļās mutē, nesekojiet tādiem, kas saka „iesim un meklēsim Kristu citur, jo šeit mēs Viņu neesam varējuši atrast.

Dievs Tēvs visuma radītājs ir apslēpts nepieejamā gaismā, un neviena cilvēka acs to nav redzējusi, kā vien Dieva vienpiedzimušais Dēls, kas no debesīm nācis ir mums viņu darījs zināmu, viņā ir atklājusies visa Dieva pilnība. Kungs Kristus Jēzus ir sūtījis savu Svēto Garu, lai atgādinātu mums visu, ko Viņš teicis, lai mēs varētu uz Kungu Jēzu Kristu ticēt un caur viņu nākt pie Viņa Tēva Debesīs. Dievs Svētais Gars atgādina mums mūsu grēkus, kuru dēļ Kristum bija jācieš un jāmirst mūsu vietā un to, ka Dievs ir sūtījis savu Vienpiedzimušo Dēlu pasaulē, lai neviens, kas tic uz viņu nepazustu, bet iemantotu mūžīgo dzīvošanu. Kristus pie krusta ir apliecinājis visu, kas par Viņu Rakstos teikts. Vārds saka: „Viss piepildīts” un Tas ir fakts, ko mēs nekādīgi vairs nevaram iespaidot. No mūsu attieksmes Kristus neizmainās. Ja mēs tagad Jēzum ticam vai neticam, Viņa mokas un ciešanas pie krusta paliek nemainīgas, jo viņš taču jau sen ir miris. Nekas no Jēzus dzīves, vēsturiskajiem notikumiem, līdz pat Viņa uzņemšanai debesīs arī nav izmaināmi ar to, ka mēs to apliecinām vai aizliedzam – patiesība ir konstanta un nemainīga. Un nekādīgi mēs nevaram iespaidot arī Viņa apsolījuma (drīz atgriezties uz tiesu) piepildīšanos vai nu gribam to vai negribam.

Tā nu top skaidrs, ka Dievs rīkojas neatkarīgi no mūsu gribēšanas vai nezināšanas, ticēšanas vai šaubām; no apliecināšanas vai aizliegšanas. Dievs nedod vairāk svētības tiem, kas vairāk un čaklāk darbojas Dieva, draudzes un pasaules labā. Dievs mīl tos, kas Viņu nicina un neklausa līdzvērtīgi tiem, kas Viņu mīl, godā, un daudz lūdz. Dievs savu dienišķo maizi dod vienādi visiem, gan taisnajiem gan grēciniekiem. Ja Jūs domājat, ka tādā gadījumā Dievs nav taisnīgs, tad ziniet, ka Dieva taisnība ir augstāka par cilvēku taisnību, jo Dievs ir mūžīgs, laipnīgs, spēcīgs, bet cilvēks niecīgs, laicīgs, grēcīgs un vienīgais, ko tu iespēj ir vai nu spirināties pretī Dieva taisnībai, vai samierināties ar to. Tātad vienīgais, kas man atliek ir mainīt sevis paša relatīvo attieksmi pret to taisnību, kas atklājas caur Sv.Rakstiem un pareizi sludinātu un izskaidrotu Dieva vārdu.

Ja jūs atzīsit patiesību, patiesība darīs jūs brīvus, jo Jēzus saka:”ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani”.