Toreiz un šodien

Līdz ar to ir skaidrs, ka mācekļu aicināšanu mēs nevaram “izspēlēt” pret citām Evaņģēlija vēstījuma daļām.

Runa nav par mūsu līdzību ar mācekļiem vai kādām citām Jaunās Derības personām, bet gan par to, ka Jēzus Kristus un Viņa aicinājums šodien ir tāds pats kā toreiz. Viņa vārds ir viens un tas pats, – vai tas tika sludināts Viņa zemes dzīves laikā vai šodien, mācekļiem vai triekas ķertajam. Kā šeit, tā tur tas ir Viņa žēlsirdīgais aicinājums Viņa valstībā.

Šādi formulēt jautājumu – vai man sevi būtu jāsalīdzina ar mācekli vai triekas ķerto – ir bīstami. Man nav sevi jāsalīdzina ne ar vienu no viņiem. Man ir jāklausās un jāpilda tikai Kristus vārds un griba, kā es to šajā vai citā liecībā esmu saņēmis. Raksti mūs neiepazīstina ar dažādiem kristiešu tipiem (Mk.2:5), kuriem līdzināties pēc mūsu pašu izvēles, bet visur sludina mums tikai vienu Jēzu Kristu. Man ir jāklausās tikai Viņu.* Viņš visur ir viens un tas pats.